Laulāto mantisko attiecību jautājums pieder pie vissarežģītākajiem civiltiesībās, jo mantiskās attiecības ne tikai principā pakļaujas laulāto personīgām tiesībām, bet ir arī cieši saistītas ar pašu ģimeni kā sociālu organizāciju.1
Lai ģimene kā sabiedrības svarīgākā šūniņa normāli eksistētu un realizētu savas funkcijas, tai nepieciešama zināma materiālā bāze. Ģimenes mantiskās attiecības ir pilnībā pakļautas tiesiskajai reglamentācijai un pastāv mantiskās tiesiskās attiecības. Svarīgākās no šīm tiesiskajām attiecībām ir īpašuma tiesiskās attiecības.2
Mīlestība un aprēķins. Daudziem no mums šo vārdu salikums joprojām šķiet nesavienojams. Tomēr ārzemju pieredze liecina, ka ikvienā cilvēka rīcībā ir daļa no aprēķina - arī laulības noslēgšana.3
Laulība ir ģimenes pamats, un to tiesiski regulē LR Civillikums, kaut gan mūsdienās ir bieži sastopamas arī ārlaulības ģimenes attiecības, kas no tiesību viedokļa tomēr nekādas laulībai līdzīgas sekas nerada. Tas ir izskaidrojams ar to, ka laulības nozīme atšķiras ne tikai ar to, ka tā ir noslēgta pēc zināmas likumiskas formas, bet arī, ka laulība uzliek abiem laulātajiem savstarpējus pienākumus, no kuriem viņi, laulībai pastāvot, nevar patvaļīgi vienpusīgi atteikties.4
Kas īsti ir laulība – LR Civillikums to nedefinē. Mūsu dzīvē arvien vairāk jaušams pragmatisms un, ja uz laulību neraugās dzejnieka acīm, tad tajā var saskatīt zināmas uzņēmējdarbības pazīmes - katrs nāk ar savu pamatkapitālu, lai veidotu labāku kopīgu dzīvi, lai attīstītos, veidotu noturīgu pamatu pēcnācējiem. Taču visādi gadās – viens pēkšņi var izrādīties neveiksminieks vai mantas putinātājs, tad labāk, lai ģimenē ir otras puses neaizskaramais maks- laulības līgums.5
Pēdējā desmitgadē Latvijā ir notikušas lielas pārmaiņas dažādās dzīves jomās. Viena no svarīgākajām reformām bija vērsta uz privātiniciatīvas un privātīpašuma atjaunošanu.
Kā jebkuram līgumam, arī laulības līgumam ir jāatspoguļo pušu patiesā griba.
Diemžēl ir situācijas, kad uzņēmējs, nolūkā nodrošināties pret iespējamā bankrota nevēlamajām sekām, dāvina atlikušo īpašumu sievai un pārdod, bet pēc tam uzreiz noslēdz fiktīvu laulības līgumu par mantas šķirtību, ko droši var nosaukt par simulatīvu līgumu – darījums ir veikts un faktiskais iznākums ir vajadzīgs, lai to vispār atzītu par pietiekami konkrētu un uzturētu par spēkā esošu.
Laulāto līgumisko mantisko attiecību režīms nav jauns likumdošanas institūts. Tomēr Latvijas Republikā minētais likumdošanas institūts tika atjaunots, popularizēts tikai pēc Latvijas Republikas atzīšanas par suverēnu valsti 1991.gadā un tam ir būtiski iemesli: pārmaiņas īpašumu sastāvā (dzīvoklis, vasarnīca, zemes gabals kļūst par daļu ģimenes īpašumu); atsevišķu pilsoņu iespējas būt īpašniekiem vai līdzīpašniekiem uzņēmumā, firmā; nepieciešamība uzskatīt laulāto intereses, kuriem nav patstāvīga ienākuma avota, vai nodarbināti ar mājsaimniecību; saistīti ar konfliktiem, kas izriet no laulības šķiršanas (laulības līgums ir instruments laulāto savstarpējo mantisko attiecību konfliktu pārvarēšanai).
Šobrīd Latvijā spēkā esošie likumdošanas un normatīvie akti ļauj secināt, ka laulības līgumi kļūst arvien aktuālāki.
Diplomdarbam izvēlētā tēma „Laulāto līgumiskās mantiskās attiecības” pēc autora domām, ir bijusi un vienmēr būs aktuāla sabiedrībai.
Diplomdarba mērķis radīt visaptverošu ainu par laulāto līgumiskajām mantiskajām attiecībām, kā arī analizēt laulības līgumu, balstoties uz vispārējiem līguma uzbūves principiem, lai atsegtu laulības līguma īpatnības un svarīgākos noteikumus.
Noteiktā mērķa sasniegšanai nepieciešams atrisināt sekojošus uzdevumus:
noskaidrot laulības līguma noslēgšanas noteikumus un kārtību;
noteikt laulības līguma saturu;
atklāt iespējamos laulības līguma veidus, to izbeigšanās pamatus;
aprakstīt laulāto mantisko līgumisko režīmu Latvijas Republikā un ārvalstīs.
Lai sasniegtu izvirzīto mērķi, kā izziņas līdzekļi tiks izmantoti Latvijas Republikas normatīvie akti, kā arī plašākas publikācijas presē un cita saistoša literatūra.
Salīdzinājumam izmantots arī 1937.gada Latvijas Republikas Civillikums, 1864.gada Vietējais Civillikuma kopojums, kas bija spēkā līdz 1937.gada, kā arī padomju laiku 1969.gada 1.septembra Latvijas PSR laulības un ģimenes kodekss, kā arī Zemesgrāmatu likums, Notariāta likums u.c.
Diplomdarba teorētiskā pielietojuma nozīme noslēdzas apstāklī, ka ir izskatīta dotā tēma no atsevišķām pozīcijām, izmantojot dažādu autoru uzskatus, domas un praksi, kā arī pieminot citu valstu laulāto līgumiskā mantiskā režīma piemērus.
Diplomdarbs sastāv no ievada, piecām nodaļām un nobeiguma.
Darba praktiskā pielietojuma nozīme ir piedāvātie iespējamie laulību līgums, kā arī citu dokumentu paraugi. …
