Nobeigums
Pētījuma rezultātā autore izvirza aizstāvēšanai šādus secinājumus un priekšlikumus.
1. Secinājums- Vispārīgi aplūkojot pamatnoteikumus, kas regulēja „vīra pārvaldības sistēmu” (sk. Civillikuma 89.-110.p. 1937.g. redakcijā) un kas šobrīd regulē laulāto likumiskās mantiskās attiecības, autore secina, ka šobrīd spēkā esošie Civillikuma 89.-110.p. noteikumi ir tikuši izstrādāti, pamatojoties uz attiecīgiem Civillikuma 89.-110.p. noteikumiem 1937.gada redakcijā, turklāt abas minētās sistēmas ir balstītas uz „mantas šķirtības principu”. Priekšlikums- Iztulkojot un piemērojot Civillikuma 89.-110.p. noteikumus atbilstoši laulāto likumisko mantisko attiecību pamatā liktajam mantas šķirtības principam un noskaidrojot laulāto mantas jēdzienu un tās veidus ir iespējams novērst pastāvošos problēmjautājumus un viedokļu dažādību, kas pastāv laulāto kopīgās mantas sastāva noteikšanā tās nošķiršanā no katram laulātajam atsevišķi piederošās mantas, kā arī par viena laulātā rīcību ar laulības laikā iegūto mantu.
2. Secinājums- Laulāto mantas jēdziens- tāpat kā jēdziens „manta” vispār- Civillikumā nav definēts, turklāt nav ietverti arī vispārīgi noteikumi, kas regulētu „mantas” institūtu, autore secina, ka „manta” īstā nozīme ir „tiesību kopība” Civillikuma 849.p.1.d. izpratnē. Laulāto likumisko mantisko attiecību regulējumā (sk. Civillikuma 89.-110.p.) ar jēdzienu „laulāto manta” jāsaprot visu to naudā novērtējamo subjektīvo tiesību kopums, kuras pieder katram laulātajam atsevišķi, un to šāda veida tiesību kopums, kuras pieder abiem laulātajiem kopīgi. Priekšlikums- Likumā vajadzētu veikt izmaiņas par laulātā tiesību uz atbilstošu atlīdzību par viņa izdarīto ieguldījumu otram laulātājam atsevišķi piederošajā mantā.
3. Secinājums- Par laulāto „kopīgās mantas” institūtu- ietilpst vienīgi tās naudā novērtējamās tiesības, kas laulības laikā, pastāvot laulāto kopdzīvei un kopīgai saimniecībai, iegūtas atbilstoši kādam no Civillikuma 89.p.2.d. paredzētajiem līdzdalības veidiem. Priekšlikums- Par cik laulāto kopīgā manta skaitās viņu kopīpašums, tas daudzos gadījumos sagādā lielas problēmas, jo bieži vien šī manta nav oficiāli noformēta kā kopīpašums un trešās personas nesaista. Tādēļ ir lietderīgi jau pašā sākumā īpašumu, kas ir reģistrējams, nostiprināt abiem laulātiem, norādot to domājāmās daļas, lai vēlāk nerastos pārpratumi ar citām personām un savā starpā. Kopmanta, par kuru laulātie nevar vienoties, kādās daļās tā viņiem pieder, ir sadalāma tiesas ceļā.
4. Secinājums- Laulātā „atsevišķi iegūtā manta” ir manta, ko laulības laikā ieguvis viens no laulātajiem un kas nav uzskatāma nedz par šī laulātā atsevišķo mantu Civillikuma 91.p.1.d. izpratnē, nedz par abu laulāto kopīgo mantu Civillikuma 89.p.2.d. izpratnē. Priekšlikums- Izdarīt atbilstošus grozījumus Civillikuma 91.p.1.d., lai novērstu likuma robu attiecībā uz laulātā „atsevišķi iegūto mantu”.
5. Secinājums- Laulāto „kopīgās mantas sastāvu noteikšanu” diplomdarbā ir pamatots, ka atbilstoši Civillikuma 89.p.2.d. noteikumiem, laulāto vienlīdzīgas pārvaldības sistēmai nav paredzēts „laulāto kopīgās mantas esamības prezumpcija”. Civillikuma 89.p.2.d. ir regulēts katra laulātā pienākums pierādīt savu līdzdalību kopīgās mantas iegūšanā. Tātad strīda gadījumā tam laulātajam, kurš prasa atzīt viņa tiesību uz noteiktu daļu no laulāto kopīgās mantas un apgalvo, ka viņš kopīgi ar otru laulāto ir piedalījies strīdus mantas iegūšanā ir pienākums pierādīt savu līdzdalību un ieguldījuma apmēru šīs mantas iegūšanā. Priekšlikums- Likumā vajadzētu norādīt par to, kādā apmērā, izbeidzoties laulībai, vienam laulātajam ir tiesība prasīt no otra laulātā atbilstošu atlīdzību par viņa izdarīto ieguldījumu otram laulātajam atsevišķi piederošajā mantā.
6. Secinājums- Dažkārt sastādot laulības līgumu, citās valstīs nosaka ne tikai mantisko režīmu, bet iekļauj arī punktus par laulātā saistībām pēc šķiršanās, piemēram, pie kā dzīvos bērni. Latvijas Republikas normatīvie akti to neparedz. Līdzās laulības līgumiem laulātie var slēgt arī citus līgumus, kas attiecas uz laulāto mantas pārvaldīšanu, konkrētu īpašuma sadali, to apvienošanu, visas konkrētā brīdī esošās mantas sadali starp laulātajiem, bet kuri nenosaka laulāto mantisko attiecību režīmu. Priekšlikums- Līgumā par laulātā atsevišķās mantas noteikšanu (sk. CL 91.p.1.d.1.pk.) ietvertajam šājā mantā ietilpstošo tiesību vai tās objektu uzskaitījumam jābūt pietiekami skaidri formulētam, šaubu gadījumā „neskaidrie” līguma noteikumi iztulkojami par ļaunu tam laulātajam, kura atsevišķā manta noteikta ar šo līgumu. Ņemot vērā līgumslēgšanas brīvības principu, minētais līgums var attiekties ne tikai uz tādiem mantiskiem labumiem, kas laulātajam jau pieder līguma noslēgšanas brīdī, bet arī uz tādiem mantiskiem labumiem, kurus viņš iegūs nākotnē. Tāpēc arī mūsu valstī būtu jāpievērš lielāka nozīme šim jautājumam, ņemot vērā arī citu valstu pieredzi, jo kā redzams, piemēram, Vācijas tiesībās šo līgumu reģistrācijas pamatā ir tie paši principi, kas Latvijā. Arī, reģistrējot laulības līgumus - laulāto mantiskās attiecības, būtiskas ir detaļas, lai pēc iespējas pilnīgāk sasniegtu izvirzīto mērķi.
…
