Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
14,20 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:689530
 
Evaluation:
Published: 16.06.2017.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 24 units
References: Used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  LĀZERU UN LĀZERDIOŽU AKTUALITĀTE UN PIELIETOJUMS    1
1.  LĀZERU UN LĀZERDIOŽU DARBĪBAS PRINCIPS    3
1.1.  Gaismas emisija    4
1.2.  Gaismas īpašības    4
1.3.  Optiskais rezonators    5
1.4.  Aktīvā vide (pusvadītāju struktūra)    7
1.5.  Pusvadītāju lāzeru struktūra    8
1.6.  Barošanas avoti    10
1.7.  Izstarotā gaisma    11
1.8.  DBR lāzeri    11
1.9.  DFB lāzeri    12
1.10.  VCSEL lāzeri    13
2.  GAISMAS AVOTU PARAMETRI    15
2.1.  Viļņa garums    15
2.2.  Optiskā jauda    16
2.3.  Spektrālais platums    17
2.4.  Modulācijas ātrums    18
2.5.  Koherences garums    19
2.6.  Koherences laiks    19
3.  LĀZERU UN LĀZERDIOŽU PARAMETRU NOVĒRTĒJUMS    20
3.1.  Optisko mērījumu iekārtu tehnisko specifikāciju novērtējums    20
3.1.1.  AGILENT 81989A un 81949A lāzeri    20
3.1.2.  DFB lāzer diodes    22
3.1.3.  ADVANTEST Optiskā spektra analizators    23
3.1.4.  Mērījumu shēma    23
3.2.  Optisko mērījumu iekārtu tehnisko specifikāciju novērtējums    25
3.2.1.  Agilent 81949A lāzera parametru analīze    25
3.2.2.  Agilent 81989A lāzera parametru analīze    29
3.2.3.  DFB lāzerdiožu parametru analīze    33
4.  IEGŪTO REZULTĀTU NOVĒRTĒJUMS    37
5.  LITERATŪRAS SARAKSTS    41
6.  PIELIKUMS    42
Extract

1.4. Aktīvā vide (pusvadītāju struktūra)
Aktīvā vide ir vide, kura pastiprina gaismas jaudu, parasti gaismas stara veidā. Aktīvā vide ir nepieciešama, lai kompensētu rezonatora zudumus. Par cik aktīvā vide piešķir enerģiju pastiprinātajai gaismai, arī tai pašai ir nepieciešams saņemt enerģiju. Procesu, kurā aktīvajai videi tiek pievadīta enerģija, sauc par sūknēšanu. Par sūknēšanas avotu var kalpot elektriskā strāva vai arī gaisma, ar īsāku viļņa garumu kā signāla viļņa garums. Absorbējot pievadīto enerģiju, aktīvā vide ierosina fotonus pāriet uz augstāku enerģijas līmeni, tādējādi izraisot stimulēto emisiju. Pastiprinājums rodas stimulētās emisijas pārejas laikā uz mazāku enerģijas līmeni. Par aktīvo vidi izmanto: gāzes, kristālus, krāsvielas, pusvadītājus.
Kristālā diskrētie enerģijas līmeņi katrā atomā paplašinās līdz enerģētiskajām joslām. Katrs kvantu stāvoklis atomā rada noteiktu enerģijas joslu. Kristāla savienotās stāvokļu kombinācijas kļūst par valentām joslām (VB), bet šo stāvokļu nesavienotās kombinācijas kļūst par vadāmības joslām (CB). Enerģijas atšķirība starp valentām un vadāmības joslām tiek saukta par enerģijas spraugu. Ja valentās joslas ir daļēji pildītas, tad šis materiāls ir p-tipa, bet ja vadāmības joslas ir daļēji pildītas, tad šis materiāls ir n-tipa. Lai noteiktu elektronu stāvokli pusvadītājā ir pielietots Fermi līmenis. Tas ir enerģijas līmenis, kuru ieņem elektrons. Fermi līmenis (EFP) p-pārejā atrodas tuvu valences joslai un EFN n-pārejā blakus vadāmības joslai. Kad pusvadītāji ar dažādām joslu struktūrām tiek kombinēti, izveidojas heteropāreja. Par diodi tiek saukta p-n heteropāreja. Elektroni un caurumi pārvietojas uz otru pusi dažādu Fermi līmeņu dēļ. Tie savienojas savā starpā atstājot p-pusi ar negatīvu lādiņu un n-pusi ar pozitīvu lādiņu. Šis reģions tiek saukts par telpas lādiņa slāni (SCL). …

Author's comment
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register