Kopsavilkums
Autore izpētot tēmu – legāta tiesiskā konstrukcija Latvijas mantojuma tiesībās, nonāca pie tādiem secinājumiem:
1. Mantojuma atstājēja kreditoru prasības apmierināmas pirmām kārtām un tikai tad legatāru. Ja legatāru prasības no atlikušā mantojuma nav iespējams apmierināt, tad mantiniekam jāatbild ar savu īpašumu tikai tādā gadījumā, ja viņš nav pieņēmis mantojumu ar inventāra tiesību. Legatāriem jāpakļaujas inventāra tiesības priekšrocībai.
2. Legātam ir neapšaubāma līdzība ar dāvinājumu, paši romieši to definēja kā dāvinājumu no mantojuma. Šeit izšķīra īpašu dāvinājuma veidu – dāvinājumu nāves gadījumam. Šāds dāvinājums bija līgums starp mantojuma atstājēju un trešo personu gadījumam, ja mantojuma atstājējs (dāvinātājs) nomirs agrāk par apdāvināto.
3. Latvijā izšķir trīs mantošanas veidus – likumiskā, līgumiskā un testamentārā, taču Krievijā nav līgumiskas mantošanas jēdziena.
4. Ievērojot Civillikuma 583.pantu, tiek uzskatīts, ka gadījumā, ja mantinieks ir pieņēmis mantojumu ar inventāra tiesību, bet mantojuma nepietiek, lai nomaksātu visus mantojuma atstājēja parādus, pretenzijas pret legatāriem neapmierinātie kreditori tomēr (autora pasvītrojums) nevar celt. Civillikuma 583.pants ir gandrīz analoģisks V.C.K. 2666.pantam, izņemot norādi, ka “jo mantojuma atstājēja kreditoriem katrā gadījumā ir priekšroka pret legatāriem”. Turklāt, netika iekļauts arī V.C.K. 2313.panta noteikums, ka legāts izpildāms no mantojuma tīrā atlikuma (pēc mantojumā ietilpstošo parādu dzēšanas un neatraidāmo mantinieku prasījumu apmierināšanas).
6. Latvijā ir publiski un privāti testamenti. Krievijas mantojuma tiesības nepazīst privāta testamenta institūtu.
7. Novēlējums testamentā var sastāvēt tikai no legātiem, tomēr visi mantojumā ietilpstošie priekšmeti (lietas), kuri ir piešķirti legatāriem, katram jāapzīmē (jānosauc). Nevar būt legāta priekšmets personīga darbība, kurai nav materiālas vērtības. Savukārt, ja priekšmeti nav apzīmēti, tiek uzskatīts, ka testamentā nosauktās personas, kuras nav tieši nosauktas par mantiniekiem, tomēr būtu par tādām (mantiniekiem) atzīstamas.
8. Legatāram, tāpat kā mantiniekam, var iecelt substitūtu. Ja legatāram ir iecelts substitūts un legatārs mirst neizteicies grib pieņemt mantojumu vai nē, tad izveidojas sarežģīta situācija. Rodas jautājums, vai substitūcijai ir priekšroka pret transmisiju. Tādā gadījumā jātulko testatora griba.
9. Krievijā kreditors var nepieņemt legātu, kas nozīmē parādu atcelšana un tātad, atbrīvojies legāts piekrīt pēc pieauguma tiesības pārējiem mantiniekiem.
10. Krievijas Federācijas juridiskajā literatūrā legātu salīdzina ar testamentāro uzlikumu. Kā legāts, tā arī testamentārs uzlikums var būt tikai mantinieka daļas apgrūtinājums. Atšķirības ir pašā priekšmetā un darbībā, taču izpildot, šo mantojuma atstājēja pēdējo gribu, noteikumi ir vienādi.
11. Latvijas Civillikuma 500.pants un KF Civilkodeksa 1137.pants iekļauj paskaidrojumu, kas ir legāts atbilstoši romiešu tiesībām. Tas liecina, ka termins legāts abās valstīs nav valsts izgudrojums, bet tas pārņemts no romiešu tiesībām.
12. Universālā sukcesija – mantinieku iestāšanās nomirēja tiesību un pienākumu kopumā kā vienā veselā vienībā, it kā turpinot nomirēja personu.
…
