NOBEIGUMS
1) Politiskā līdzdalība apzīmē LR iedzīvotāju aktivitāti politikā, kur iedzīvotāji cenšas ietekmēt valdības lēmumus, savukārt iedzīvotāji, kuri ir neapmierināti ar valdību politikā neiesaistās, līdz ar to referendumos ir vērojama zema līdzdalība.
2) LR pilsoņu līdzdalība Latvijā pēc 9. Saeimas vēlēšanām ir bijusi nepietiekama, jo 2008. gada 2. augustā un 23. augustā notikušajos referendumos netika savākts pietiekams LR iedzīvotāju balsu kvorums. Uz abiem šiem referendumiem LR iedzīvotāji gāja, lai balsot „par”, respektīvi, izteikt savu gribu.
3) LR pilsoņi, kas vispār negāja uz 2008. gada 2. augusta un 23. augusta referendumiem, lai pateiktu savu „nē”, principā, paši to nezinot, bija izvēlējušies nepareizu ceļu. Ja visi tie, kas vēlējās teikt referendumos „nē”, būtu devušies balsot, ir ievērojami lielāka iespējamība, ka kvorums būtu savākts un referendums tiktu uzskatīts par notikušu. Piemēram, ja uz referendumu par Satversmes grozījumiem būtu atnākuši nepilni 200 tūkstoši LR iedzīvotāji, kas vēlējās pateikt „nē”, šie Satversmes grozījumi tiktu pieņemti, jo būtu bijis kvorums un lielākā daļa būtu balsojusi par grozījumiem.
4) Zema iedzīvotāju uzticēšanās ir Saeimai un Ministru kabinetam, taču vairāk LR iedzīvotāji līdzdarbojas kultūras un citās brīvā laika pavadīšanas aktivitātēs.
5) Demokrātija nozīmē visu cilvēku līdzdarbošanos sabiedrībai svarīgāko jautājumu izlemšanā. Varu secināt, ka LR iedzīvotāji no nekonvencionālās līdzdalības veidiem Latvijā visaktīvāk iesaistās demonstrācijās un streikos. Šajās demonstrācijās visaktīvāk iesaistās gados jauni cilvēki.
6) Analizējot literatūru par pilsonisko līdzdalību, tās vēsturi, līdzdalības norisi un tās veidiem, secinu, ka pilsoniskā līdzdalība pastāvējusi jau kopš seniem laikiem, attīstījusies un pārveidojusies par tiem politiskās līdzdalības veidiem, ko mēs pazīstam šodien: balsošana, sabiedrības aktīvisti, protestētāji, komunikatori. Kā vienu no saskatāmākajām konvencionālās līdzdalības veidiem varu minēt balsošanu.
…
