Investīciju finansēšana
Visi zinātnieki un speciālisti ekonomikas jautājumos, ar kuru viedokļiem autorei ir nācies saskarties, ir vienisprātis, ka, lai uzņēmums varētu ilgstoši pastāvēt un attīstīties, īstenot ne tikai ražošanas un peļņas gūšanas, bet arī sociālos un vides aizsardzības mērķus, nepietiek ar to, ka tiek nodrošināta nepārtraukta atražošana pie pastāvošā ražošanas līmeņa – nepieciešams veikt arī papildus ieguldījumus savā turpmākajā attīstībā: paplašināt un modernizēt ražošanu, attīstīt darba kapitālu, ieviest jaunākos zinātnes un tehnikas sasniegumus utt. To spēj nodrošināt tikai investīcijas, kuras var definēt kā papildu līdzekļu ieguldījumus uzņēmējdarbībā ar stingri noteiktu, mērķtiecīgu izlietojumu. Ar investīcijām saprot arī ieguldījumus jauna uzņēmuma izveidē un uzņēmējdarbības uzsākšanā. Citiem vārdiem, investīciju pamatmērķis ir naudas ieguldīšana šodien, lai nākotnē naudas ieguve palielinātos.
Atkarībā no tā, kādam mērķim paredzētas investīcijas, K.G.Hofs piedāvā investīcijas (ieguldījumus) iedalīt četros pamatveidos:
1. Ieguldījumi, kuru mērķis ir aizstāt esošās iekārtas, lai samazinātu ražošanas izmaksas un nepieļautu to augšanu un/vai lai uzlabotu produkcijas kvalitāti.
2. Ieguldījumi, kuru mērķis ir palielināt ražošanas jaudu, lai apmierinātu pieprasījumu pēc uzņēmuma produkcijas.
3. Ieguldījumi, kuru mērķis ir radīt jaunas ražošanas jaudas jauniem produkcijas veidiem.
4. Ieguldījumi, kuru mērķis ir uzlabot uzņēmuma iekšējo vidi jeb mikroklimatu (piemēram, darbinieku labsajūtu) vai ārējo vidi (piemēram, samazināt kaitīgo vielu izplūdi. Lēmumi par kapitāla ieguldīšanu šādos projektos var tik pieņemti gan pēc paša uzņēmuma iniciatīvas, gan sabiedrisko iestāžu ietekmē.
Savukārt atkarībā no tā, kādos aktīvos tiek veiktas investīcijas, tās var iedalīt:
1. Investīcijas fiziskajā aktīvā – ieguldījumi ēku celtniecībai, rekonstrukcijai, iekārtu, agregātu, tehnikas iegādei u.c. Šiem ieguldījumiem var būt gan finanšu līdzekļu forma (finanšu investīcijas), gan materiālā forma (reālās investīcijas). Reālo investīciju gadījumā investors pats, vadoties pēc projekta noteikumiem un saviem apsvērumiem, iegādājas nepieciešamos fiziskos aktīvus un nodod investīciju saņēmējam.
2. Investīcijas naudas aktīvā – skaidras naudas ieguldījumi, kurus visbiežāk izmanto investīciju apgūšanas periodā darba samaksai, apgrozāmo līdzekļu papildināšanai u.c. “tekošajiem” izdevumiem.
3. Investīcijas nemateriālajā aktīvā (“mīkstās” investīcijas) – ieguldījumi darbinieku izglītošanai un kvalifikācijas paaugstināšanai, zinātniski pētnieciskajam darbam, licencēm, patentiem u.c. nemateriālām vērtībām, kas nodrošina uzņēmuma attīstību ilgtermiņa periodā.
…
