Term Papers
Technologies
Power Industry
Mākslīgie gaismas avoti un to energoefektivitātes salīdzi...-
Mākslīgie gaismas avoti un to energoefektivitātes salīdzinājums
Nr. | Chapter | Page. |
BAKALAURA DARBA UZDEVUMS | 2 | |
STUDENTA GALVOJUMS UN DARBA NOVĒRTĒJUMS | 3 | |
ANOTĀCIJA | 4 | |
ABSTRACT | 5 | |
АННОТАЦИЯ | 6 | |
IEVADS | 9 | |
1. | GAISMTEHNIKAS GALVENIE FIZIKĀLIE RAKSTURLIELUMI | 11 |
1.1. | Gaisma | 11 |
1.1.1. | Elektromagnētisko viļņu galvenie raksturlielumi | 11 |
1.1.1.1. | Viļņa garums | 12 |
1.1.1.2. | Frekvence | 12 |
1.1.1.3. | Izplatīšanās ātrums | 12 |
1.1.2. | Elektromagnētiskā starojuma spektrs un redzamā gaisma | 12 |
1.1.3. | Galvenie gaismas raksturlielumi | 13 |
1.1.3.1. | Gaismas plūsma | 14 |
1.1.3.2. | Gaismas avota lietderības koeficients | 14 |
1.1.3.3. | Gaismas stiprums | 15 |
1.1.3.4. | Apgaismojums | 16 |
1.1.3.5. | Gaismas spožums | 16 |
1.1.3.6. | Gaismas enerģija | 17 |
1.1.3.7. | Gaišums | 18 |
1.2. | Krāsa | 18 |
1.2.1. | Krāsu galvenie raksturlielumi un CIE krāsu karte | 18 |
1.2.2. | Krāsas temperatūra | 19 |
1.2.3. | Krāsu atveide | 20 |
1.nodaļas | kopsavilkums | 22 |
2. | MĀKSLĪGO GAISMAS AVOTU ATTĪSTĪBAS VĒSTURE | 23 |
2.1. | Attīstības posms pirms elektroenerģijas izmantošanas mākslīgajos gaismas avotos | 23 |
2.2. | Attīstības posms pēc elektroenerģijas ieviešanas mākslīgajos gaismas avotos | 26 |
2.nodaļas | kopsavilkums | 29 |
3. | GAISMTEHNIKAS NORMATĪVO MATERIĀLU SISTĒMA | 30 |
3.1. | Standarti un to hierarhiskā sistēma | 30 |
3.2. | Starptautiskā apgaismes komisija CIE | 31 |
3.3. | Standarti, kas saistīti ar mākslīgajiem gaismas avotiem | 33 |
3.4. | Normatīvo materiālu nepilnības | 34 |
3.4.1. | Matemātiskās nepilnības | 34 |
3.4.2. | Terminoloģijas nepilnības | 34 |
3.4.3. | Standartu un Latvijas likumu izvirzīto prasību atšķirības | 35 |
3.nodaļas | kopsavilkums | 37 |
4. | MĀKSLĪGO GAISMAS AVOTU DARBĪBAS FIZIKĀLIE PRINCIPI, TO ENERGOEFEKTIVITĀTES UN IETEKMES UZ VIDI NOVĒRTĒJUMS UN SAVSTARPĒJAIS SALĪDZINĀJUMS | 38 |
4.1. | Mākslīgo gaismas avotu klasifikācija | 38 |
4.2. | Termostarotāji | 39 |
4.2.1. | Parastās kvēlspuldzes | 39 |
4.2.2. | Halogēnspuldzes | 41 |
4.3. | Izlādstarotāji | 42 |
4.3.1. | Luminiscences spuldzes | 42 |
4.3.1.1. | Luminiscences spuldzes bez iebūvēta balasta | 43 |
4.3.1.2. | Kompaktās luminiscences spuldzes | 45 |
4.3.1.3. | Indukcijas spuldzes | 47 |
4.3.2. | Intensīvizlādes spuldzes | 49 |
4.3.2.1. | Dzīvsudraba augstspiediena spuldzes | 49 |
4.3.2.2. | Metālhalogēnu spuldzes | 51 |
4.3.2.1. | Nātrija spuldzes | 52 |
4.4. | Cietstarotāji | 54 |
4.5.2. | Augstfrekvences elektroniskie balasti | 58 |
4.6. | Mākslīgo gaismas avotu energoefektivitātes un ietekmes uz vidi salīdzinājums | 60 |
4.nodaļas | kopsavilkums | 62 |
5. | UZ MĀKSLĪGĀS GAISMAS AVOTU UN GAISMEKĻU ENERGOEFEKTIVITĀTES PALIELINĀŠANU VĒRSTO EIROPAS SAVIENĪBAS TIESĪBU AKTU PRASĪBAS UN TO ĪSTENOŠANAS SEKAS LATVIJĀ | 63 |
5.1. | Uz energoefektivitātes palielināšanu vērstie ES tiesību akti | 63 |
5.2. | Prasības, kas vērstas uz mājsaimniecībā lietojamajām spuldzēm | 64 |
5.2.1. | Spuldzes, uz kurām attiecas Regulā noteiktās prasības | 65 |
5.2.2. | Izvirzītās energoefektivitātes prasības spuldzēm | 65 |
5.2.3. | Prasību īstenošanas sekas Latvijā | 67 |
5.3. | Prasības, kas vērstas uz luminiscences spuldzēm bez iebūvēta balasta, intensīvizlādes spuldzēm, kā arī šādu spuldžu ekspluatācijā izmantojamiem balastiem un gaismekļiem | 68 |
5.3.1. | Spuldzes, uz kurām attiecas Regulā noteiktās prasības | 68 |
5.3.2. | Izvirzītās energoefektivitātes prasības spuldzēm | 69 |
5.3.3. | Izvirzītās energoefektivitātes prasības spuldžu balastiem | 72 |
5.3.4. | Izvirzītās energoefektivitātes prasības gaismekļiem | 73 |
5.4. | Spuldžu un balastu energoefektivitātes klases | 74 |
5.4.1. | Spuldžu energoefektivitātes klases | 74 |
5.4.2. | Balastu energoefektivitātes klases | 76 |
5.nodaļas | kopsavilkums | 77 |
SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI | 78 | |
PIELIKUMI | 80 | |
IZMANTOTO INFORMĀCIJAS AVOTU SARAKSTS | 110 |
SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI
1. Parastās kvēlspuldzes ir neefektīvas, jo lielāko starojuma daļu sastāda infrasarkanais jeb siltuma starojums, kas atrodas ārpus redzamā elektromagnētiskā starojuma intervāla, tādēļ tās no ražošanas un tirdzniecības Eiropas Savienībā pilnībā tiks izslēgtas sākot ar 2012.gada 1.septembri.
2. Eiropā elektrostacijas, lai saražotu 1 kWh enerģijas, atmosfērā izsviež vidēji 0,59 kg CO2 izmešu, tātad energoefektīvu gaismas avotu ieviešana ir izdevīga ne tikai ekonomiski, bet arī efektīvi ļauj samazināt CO2 izmešu daudzumu, kas proporcionāls patērētajai elektroenerģijai.
3. Mūsdienās ir iespējams iegādāties kompaktās luminiscences spuldzes, kuru izstarotās gaismas krāsas temperatūra, krāsu atveides rādītājs, iesilšanas laiks un forma ir līdzīga kā kvēlspuldzēm, taču kompaktās luminiscences spuldzes satur dzīvsudrabu, tādēļ, aizstājot
kvēlspuldzes tikai ar kompaktajām luminiscences spuldzēm, varētu palielināties dzīvsudraba emisija.
4. Tā kā gaismas diodes jeb LED nesatur dzīvsudrabu un tām ir raksturīga augsta
energoefektivitāte un salīdzinoši liels kalpošanas laiks, tad LED ir galvenie mākslīgās gaismas avoti, kam tuvākajos gados pakāpeniski jāaizstāj no ražošanas un tirdzniecības izslēgtos citu veidu gaismas avotus.
5. Izlādspuldžu darbībai ir nepieciešama vadības ierīce – balasts, kas patērē daļu no gaismeklim pievadītās elektroenerģijas. Lai ierobežotu elektroenerģijas zudumus balastos, sākot ar 2017. gada 13. aprīli Eiropas Savienībā būs atļauts tirgot luminiscences spuldžu balastus, kuru energoefektivitātes klase ir A1 BAT, A2 vai A2 BAT, kas nozīmē, ka elektromagnētiskie balasti veikalos vairs nebūs pieejami.
6. Atbildīgajām institūcijām ir jānovērš gaismtehnikas normatīvajos materiālos Eiropas Savienības un Latvijas valsts līmenī pastāvošās terminoloģiskās nepilnības, lai neradītu jēdzienu un terminu sajukumu Latvijas gaismtehnikas nozarē, kā arī jānovērš atšķirības starp
Ministru kabineta noteikumiem un augstāka līmeņa normatīvajiem materiāliem.…
Darbā aplūkoti apgaismē lietojamie mākslīgie gaismas avoti, un dots to energoefektivitātes un ietekmes uz vidi salīdzinājums. Ir aplūkotas Eiropas Savienības tiesību aktu izvirzītās energoefektivitātes prasības, kas attiecas uz mākslīgajiem gaismas avotiem. Aplūkota gaismtehnikas normatīvo materiālu hierarhiskā sistēma un tās nepilnības. Darbā dots arī ieskats mākslīgo gaismas avotu attīstības vēsturē. Darbs saņēma 10 balles un balvu Latvenergo konkursā.
- Biomasas granulu izmantošana apkures iekārtās
- Mākslīgie gaismas avoti un to energoefektivitātes salīdzinājums
- Saules kolektori TF energoapgādē
-
You can quickly add any paper to your favourite. Cool!Saules kolektori TF energoapgādē
Term Papers for university40
-
Biomasas granulu izmantošana apkures iekārtās
Term Papers for university58
Evaluated! -
Pasaules tirgus ietekme uz Latvijas degvielas cenām
Term Papers for university66
Evaluated! -
Šķiedru optikas izmantošanas tendences lokālajos datoru tīklos
Term Papers for university52
Evaluated! -
Kārklu audzēšana – enerģijas resursu ieguves iespēja Latvijā
Term Papers for university54