Mākslinieciskā darbība sekmē bērna vispārējo attīstību. Tā palīdz veidot pasaules kopainu un apzināties savu vietu tajā, ietekmē cilvēka personību, iedarbojoties uz viņa iekšējo pasauli, rosina jūtas, veido ideālus un vērtību sistēmu, kas ir nozīmīgi arī tad, kad cilvēks, kļūstot pieaudzis, nestrādā ar māksliniecisko darbību saistītā profesijā. Mūsdienu paātrinātā dzīves tempa un tirgus ekonomikas apstākļos, kad dators, televizors, telefons un kompjūterspēles lielai daļai bērnu aizstāj vecākus, cilvēciska vārda, grāmatas, dziesmas emocionālo iedarbību, vērojams jūtu, emociju un vērtību deficīts.
Arī skolā bērni ir motivēti dot priekšroku ar zinātnisko darbību saistītiem darbības veidiem. Līdz ar to, zūd arī cilvēkam nepieciešamais līdzsvars un harmonija starp zinātnisko un māksliniecisko darbību, bet Latvijas izglītības likums [10., 4] paredz harmoniskas personības veidošanos. Personības būtību nosaka cilvēka motivācijas sfēra, bet harmoniju veido intelekta un emocionālās attīstības līdzsvars. Savukārt, ar varu neko nevar iemācīt. Svarīga ir izglītības procesa dalībnieku apziņa, kāpēc šī darbība tiek veikta – kādēļ es mācos, kādi mērķi mani virza un kas mani mudina mācīties. Tieši motivācija sekmē izvirzīto mērķu sasniegšanu, rada interesi garlaicības vietā un dod gandarījumu par paveikto.
Tā kā abas problēmas ir aktuālas, katru no tām pētījuši un par tām rakstījuši daudzi autori. Mācību motivāciju savos darbos apskatījuši tādi autori, kā A. Markova [17], L. Frīdmans un K. Volkovs [4], N. L. Geidžs un D. C. Berliners [5], A. Jakimanska [11], V. Oņiščuks [20], J. Babanskis [22], J. Rudzītis [26], A. Vorobjovs [30], V. Zelmenis [32], R. S. Ņemovs [36] u.c.. Savukārt māksliniecisko darbību savos darbos apskatījuši tādi autori, kā A. Dauge [3], V. Hibnere [7; 8; 9], Z. Kagaine [12], M. Grīns un M. Grīna [14], B. Ņemenskis [19; 35], J. Basins [34], K. Džentle (Gentle K.) [38], D. J. Farnells ( Farnell D. J.) [39], A. Forsmane (Forsman A.) [40], B. Reimers (Reimer B.) [41] u.c.. Tomēr darba autore neatrada literatūru, kurā būtu skatītas abas šīs problēmas kopumā. Bez tam, padomju laikā mākslas pedagoģijai tika veltīts salīdzinoši maz uzmanības, un līdz ar to ir arī maz literatūras šai jomā, salīdzinoši ar citām pedagoģiskajām problēmām. Vairāk literatūras par māksliniecisko darbību ir angļu valodā, savukārt, iepriekšminētais nosaka nepieciešamību iespējami izpētīt arī ārzemju literatūru šai aspektā. …
