-
Marka Aurēlija politikas filosofija
Nr. | Chapter | Page. |
Anotācija | 3 | |
Annotation | 3 | |
Avotu un literatūras apskats | 5 | |
Saīsinājumi | 9 | |
Ievads | 10 | |
1. | Dabiskais likums | 18 |
1.1. | Dabiskā likuma definīcijas problēma | 18 |
1.2. | Dabiskais likums un romiešu tiesības | 28 |
1.3. | Dabiskais likums sabiedrībā | 34 |
1.4. | Secinājumi | 40 |
2. | Kosmopolis ideja | 42 |
2.1. | Kosmopolis idejas saknes | 42 |
2.2. | Kosmopolītisma leģitimitāte | 48 |
2.3. | Etniskais un reliģiskais kosmopolītisms | 57 |
2.4. | Cilvēku sociālās vienlīdzības ideja | 64 |
2.5. | Secinājumi | 69 |
3. | Varas ētika | 71 |
3.1. | Ideāla valdnieka tikumi | 73 |
3.2. | Ideāls valdnieks darbībā | 80 |
3.3. | Secinājumi | 90 |
Nobeiguma secinājumi | 91 | |
Izmantoto avotu un literatūras saraksts | 95 |
SECINĀJUMI
Dž. Stantona viedoklis par Marka Aurēlija theoria un praxis vienotību ir ļoti konsekvents, jo Stantons uzskata, ka, lai arī Marks Aurēlijs dēvējams par imperator et philosophus, viņš netika spējis apvienot abas šīs lomas, un savā politiskajā darbībā Marks Aurēlijs ir lielākoties sekojis iepriekšējo imperatoru iesāktajai politikai, un maz ienesot ar personīgo iniciatīvu515. Tādējādi, kā uzskata Stantons, Marks Aurēlijs ir vairāk romietis nekā stoiķis516, un vismaz attiecībā uz “pasaules pilsētas” un “visu cilvēku vienlīdzības un brālības” idejām nav centies šos ideālus realizēt dzīvē517.
20. un 21. gadsimta politiskajā domā valdošā nostādne vērtē politiku un ētiku daudz nošķirtāk vienu no otras nekā antīkās pasaules politiskie filozofi. Hanss Morgentauvs518 uzskata, ka pastāv nepārvarama šķirtne starp ētiku un politiku, jo ētikas būtība ir pašuzupurēšanās, taču politika nespēj saskanēt ar šo prasību519.
Aristoteliskajā tradīcijā cilvēka primārās politiskās rūpes ir par paša tikumību, un valsts galvenā funkcija ir nodrošināt cilvēka morālās un tikumiskās dzīves pilnveidošanos520. Tādējādi ētika un politika ir cieši saistītas, un nedz Platona, nedz Aristoteļa ideālās valstis un politiskie režīmi nevarēja pastāvēt bez “saprātīgākajiem” un “gudrākajiem” kā valsts līderiem.
Interesanti, ka Marks Aurēlijs tika audzināts ar mērķi, lai viņu kļūtu par “labāko” gan kā cilvēku, gan kā valdnieku, jo “Pašam sev” I grāmatā izteiktie pateicības vārdi tēvam, vectēvam un saviem skolotājiem stoiķiem un ne tikai liecina par to, ka viņa aizbildņi ļoti rūpējās, lai Marks Aurēlijs saņemtu vislabāko izglītību, un kļūtu par “labu imperatoru”. Un Marks Aurēlijs arī ļoti apbrīnoja grieķu kultūru, par to liecina ne tikai tas, ka “Pašam sev” sarakstīts grieķu valodā, kas Romā tajā laikā bija “filozofijas valoda”, bet arī Marks Aurēlijs acīmredzami tika vismaz apsvēris domu, ka viņa valdīšana varētu vismaz attāli līdzināties “Platona ideālajai valstij” (Marc. Aurel., IX, 29.; Hist. Aug., XXVII, 7.)
Taču Marks Aurēlijs darbā “Pašam sev” arī apklusina savu mērķi sasniegt ideālu, jo atgādina sev, ka nevajag “cerēt uz Platona valsti”, bet vajag būt apmierinātam arī tad, ja “izdodas kaut mazumiņu pavirzīt uz priekšu” (Marc. Aurel., IX, 29.). Tādējādi šis principā ir vislabākais atspēkojums jebkādiem pārmetumiem par Marka Aurēlija neatbilstību stoiskajiem ideāliem, ko viņš pauž daudzi autori, jo, pirmkārt, tie ir paša Marka Aurēlija vārdi, kas liecina, ka viņš nav centies izlikties par “ideālu valdnieku-filozofu”, tādējādi viņam nevar piedēvēt liekulību. Bet otrkārt, tas liecina par to, ka Marks Aurēlijs apzinājās cilvēka ierobežotās iespējas gan sevis pilnveidošanā, gan vēl jo vairāk sabiedrības pilnveidošanā, un ieņēma ļoti optimistisku pozīciju, kas visticamāk nāca no viņa filozofiskajām studijām, proti, censties arī “mazas lietas” paveikt “labi”, un būt mierā ar to, jo galu galā sīkums, kas izdarīts labi, tomēr ir labāk nekā pasīva aizbildināšanās ar to, ka nav iespējams sasniegt ideālu, tāpēc nav vajadzības to pat mēģināt.
Bet Marks Aurēlijs mēģināja, par spīti tam, ka vispārīgi nav saskatāmas lielas atšķirības impērijas likumdošanā, reliģiskajā, sociālajā, etniskajā politikā, kā arī attieksmē pret imperatora dievišķošanu starp Marka Aurēlija laiku un viņa priekšgājēju veikumiem. Marks Aurēlijs mēģināja veikt dažādas personiskās iniciatīvas vergu stāvokļa un attieksmes pret tiem uzlabošanā, centās vienmēr nodrošināt uzskatu daudzveidību uzklausīšanas iespējas senātā, saglabāt impēriju vienotu un ar savas filozofijas palīdzību atturēt sevi no iespējas kļūt tirānam, kā daudzi viņa priekšgājēji 1. gadsimtā. Rūpes par impērijas vienotību izpaudās tā, ka Marks Aurēlijs centās novērst iespējas izveidoties pilsoņu kara situācijai, kāpēc, piemēram, viņš uztvēra Avīdija Kasija sacelšanos tik mierīgi. Kā arī visvairāk tas izpaudās centienos saglabāt impērijas pavalstnieku apmierinātību ar viņa valdnieka varu, jo devās gan karos, gan pieņēma visus titulus, ko tam vēlējās piešķirt, gan, piemēram, neiebilda pret to, ka sabiedrība vēlējās vajāt kristiešus.…
Darbā apskatīta Romas imperatora Marka Aurēlija filozofiskais darbs "Pašam sev", tā politikas koncepcija un atbilstība praksei viņa kā imperatora darbībā. Darbs ir 100 lpp. garš un izmantots ļoti plašs avotu un literatūras klāsts. Darbs ir gan filozofisks, gan politisks, gan vēsturisks.
- Marka Aurēlija politikas filosofija
- Masu informācijas līdzekļu loma citas etniskas grupas tēla veidošanā
- Pašvaldību velēšanas Latvijā 2001.gadā. Cēsu pilsētas domes piemērs
-
You can quickly add any paper to your favourite. Cool!Pašvaldību velēšanas Latvijā 2001.gadā. Cēsu pilsētas domes piemērs
Term Papers for university64
Evaluated! -
Masu informācijas līdzekļu loma citas etniskas grupas tēla veidošanā
Term Papers for university64
Evaluated! -
Rēzeknes pilsētas pašvaldības ekonomiskais raksturojums
Term Papers for university44
-
Vēsturnieki par nacistu nākšanu pie varas Vācijā
Term Papers for university56
-
E-pārvaldes ieviešanas problēmas Latvijas pašvaldībās
Term Papers for university64
Evaluated!