Mūsdienās ekonomiskā, sabiedriskā un politiskā pasaule kļūst arvien sarežģītāka. Valsts tautsaimniecībai attīstoties, pieaug cilvēku vajadzības. Tehnoloģiskā attīstība ne tikai palīdz tās apmierināt, bet dod arī impulsu jaunām nepieciešamībām, bez kurām cilvēks šodien nevar sevi iedomāties. Informācijas laikmetā visas tās vides, kurās cilvēks uzturas un kuras pats veido, kļuvušas ļoti dinamiskas. Tas, kurš noguļ izmaiņas, var gluži vienkārši tikt sabradāts.
Lai uzņēmums šajā aprakstītajā situācijā būtu spējīgs darboties, tam nepieciešams būt saskaņotam un koordinētam tā iekšienē. Tam jābūt organiski saistītam ar apkārtējām vidēm, sfērām, lai veiksmīgi izprastu klientus, pārdot tiem savus produktus un palikt tiem labs draugs, no kā nekādi nevar šķirties. Tam nepieciešam krietns naudas un zināšanu kapitāls, pārgalvīga uzņēmība un salts aprēķins.
Uzņēmumu vadībā viens no iekšējām problēmām ir nepilna informācija gan par tekošo stāvokli, gan par personīgā biznesa perspektīvām. Šie apstākļi prasa jaunu pieeju izstrādāšanu uzņēmumu vadībai, kuras nodrošinās informatīvu atbalstu norādītājiem mērķiem.
Pieaug prasības uzņēmējdarbības informatīva atbalsta sistēmai: tāi ir ne tikai jānodrošina informācijas vadīšana par tekošo lietu stāvokli, bet arī jāprognozē, kas notiks pie tām vai citām iekšējo vai ārējo situāciju izmaiņām.
Lai nodrošinātu uzņēmumam šādu viengabalainību un stabilu stāju, ātru manevrēšanas spēju, bez kontrolinga neiztikt. Lai modernizētu organozatorisko un informatīvo uzņēmuma struktūru, lai panāktu lielāko izaugsmi un stabilitāti ne tikai tagadnē, bet arī nākotnē, piedāvā izmantot kontrolinga panākumus.
Kontrolings pēc definīcijas lēmumus nekādus nepieņem, taču tas vāc informāciju no dažādām uzņēmuma nodaļām, sfērām, tirgus izpētes datiem uzņēmumā, lai koordinētu tā darbību. Ideālākajā gadījumā informācija lēmuma pieņēmējam tiek pasniegta kā uz paplātes - labi saprotama, caurskatāma, mērķorientēta tā, ka pat šaubu nepaliek, kā būtu pareizāk jārīkojas. Diemžēl, Latvijā šis jēdziens, ja arī ir pazīstams, praktiski tomēr tas netiek izmantots. Kontrolings ietver uzņēmuma mērķu noteikšanu, informācijas vākšanu un apstrādāšanu, uzņēmuma darbības faktisko rādītāju noviržu kontroli no plānotajiem, ieteikumu gatavošanu pārvaldības lēmumiem. Kontrolings, koordinējot, saliedējot, mērķtiecīgi virzot visu pārvaldības posmu darbību, it kā vada, pārvalda pārvaldību, ir plānošanas, grāmatvedības, kontroles, ekonomiskās analīzes, informācijas plūsmu organizācijas utt. sintēze.
Vadoties no uzņēmuma pamatmērķiem, kontrolingu var iedalīt finanšu, izmaksu un rentabilitātes, sagādes, ražošanas, mārketinga, kvalitātes, loģistikas, personāla, pētniecības, ieguldījumu, līdzdalības u.c. kontrolingos
Tirgus nosacījumos, ko raksturo augsta nenoteiktība un ārējas vides nestabilitāte, notiek konkurences attiecību pastiprināšana pasaules tirgos, pieaug uzņēmējdarbības diversifikācija, kas prasa vadības lēmumu atbalsta patstāvīgas sistēmas izstrādāšanu, lai koordinētu un kontrolētu uzņēmuma mārketinga un noieta darbību. Šādas sistēmas lomu izpild mārketinga kontrolings.
Latvijas daudzu uzņēmumu problēma pastāv plānošanas un kontroles sistēmatiskās pieejas neesamībā mārketinga un noieta sfērā, kas neļauj tirgus darbības subjektiem pilnā mērā izmantot esošās iespējas efektīvas darbības organizācijai tirgū. Transformējošās ekonomikas specifika noteic ekonomikas sistēmu sarežģītības līmeņa paaugstinājumu, kuras prasa tirgus ekonomikas un pieaugošam konkurences līmenim adekvātas pieejas efektīvai pārvaldei. Galu galā uzceļas jautājums par mārketinga kontrolinga un noieta fundamentālās sistēmas izstrādāšanu un izveidošanu.
Mūsdienīga kontrolinga koncepcija tika izstrādāta 80. gados kā krīžu situāciju aktīvas novēršanas līdzeklis.
Savas nozīmes apstiprināšanu un pienācīgu uzmanību mārketinga kontrolings saņēma tikai šī gadsimta beigās. Bet tirgus attiecību vētraina attīstība un uzņēmumu vadīšanas filozofijas izmaiņas stimulēja pētniekiem nopietnu interesi.
Mārketinga kontrolinga problēmām ir veltīts liels darbu daudzums par pēdējo desmitgadi ārzemju literatūrā, it īpaši vācu. Nozīmīgu ieguldījumu dotās problēmas studēšanā ieveda tādi autori kā P. Horvats, T. Rejhmans, H. - U. Kuppers, D. Hans, F. Kotlers, A. Daile u.c. Kontrolinga attīstība mūsdienās ir aktuāla.
Maģistra darba pētījuma objekts ir fotopreču un pakalpojumu uzņēmumi, pētījuma priekšmets – mārketinga kontrolinga izpēte.
Maģistra darba ierobežojumi: uzņēmuma tirgus daļa informācijas trūkuma dēļ aprēķināta aptuveni; zinātniski praktiskajā daļā finanšu rādītāji ir novērtēti par 2004., 2005. un 2006. gadu; nav aprēķināta faktisko rādītāju novirze no plānotiem informācijas ierobežojuma dēļ.
Maģistra darbs sastāv no ievada, analītiskās, teorētiskās, zinātniski praktiskās daļas, secinājumiem un priekšlikumiem. Darbs satur bibliogrāfisko sarakstu no 48 literatūras un informācijas avotiem. Ievadā tiek pamatota pētāmās tēmas aktualitāte, tās zinātniskās novitātes, dots īsais darba raksturojums.
Maģistra darba analītiskā daļa sastāv no trim nodaļām.
Analītiskās daļas pirmajā nodaļā ir izpētīts kontrolinga jēdziens un būtība, izanalizēti kontrolinga rašanās cēloņi, izpētīta kontrolinga attīstība pat no 1292. gada, salīdzināti amerikāņu un vācu kontrolinga organizācijas modeļi.
Analītiskās daļas otrajā nodaļā ir apskatīti vairāku pētnieku viedokļi par kontrolinga mērķiem un vispārīgiem uzdevumiem, izpētīts operatīvais un stratēģiskais kontrolings, to atšķirības, apskatīti kontrolinga virzieni.
Analītiskās daļas trešajā nodaļā izpētīts mārketinga kontrolings kā kontrolinga virziens, izanalizēta mārketinga informācijas nozīme mārketinga kontrolingā. Mārketinga informācijas nozīmīgums pāradīts dažādu uzņēmumu piemērā. Kā arī izpētīta mārketinga kontroliera loma un tā salīdzināta ar locmāni kuģī.…
