SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI
Izstrādājot darbu un analizējot MVU attīstības procesu Latvijā un to ietekmējošus faktorus, ka arī valsts lomu MVU finansēšanā un atbalstīšanā autors izdarīja sekojošos secinājumus:
1. Analizējot attīstīto tirgus ekonomikas valstu attīstības programmas tika konstatēts, ka ekonomikas attīstības posmā uzsvars tiek likts uz mazo un vidējo uzņēmumu attīstību.
2. Saskaņā ar MVU definīciju Latvijā apmēram 99% no privātajiem uzņēmumiem kvalificē kā MVU, tajos nodarbināti 65% no visiem nodarbinātajiem. Tas liecina par to, ka MVU ir efektīvs darba vietu radīšanas avots.
3. Latvijas vidējais MVU skaits uz 1000 iedzīvotāju (18,3) ir trīs reizēs mazāks nekā ES valstīs (vidēji – 51). Kas liecina par Latvijas uzņēmēju vienlaikus par MVU sektora un to dažādu komponentu plašām attīstības perspektīvām un attīstības nepieciešamību.
4. Apskatot uzņēmumu apgrozījumu dažādās tautsaimniecības nozarēs, tika secināts, ka MVU izteikti orientējas uz darbību tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas sfērās. Fakts, ka rūpniecības loma pastāvīgi samazinās kopējā Latvijas ekonomikas struktūrā liecina par ražojošo MVU attīstības nepieciešamību.
5. MVU attīstības politika Latvijas apstākļos ir aktuāla valsts specifiskā ģeogrāfiskā stāvokļa un vēsturisko notikumu, nevienmērīgas teritoriālās attīstības, kā arī dabīgo izrakteņu neesamības dēļ un tautsaimniecības orientācijas uz zinātņu ietilpīgām ražošanas nozarēm rezultātā.
6. Attīstot MVU, ekonomika kopumā risina vairākas ekonomiskā problēmas: konkurences palielināšana tirgū, ātrs inovāciju ieviešana process, vietējo resursu izmantošana, vietējā tirgus pārzināšana, reģionālās nevienlīdzības mazināšana, uz klientu vērsta pieeja, ātra reakcija un izmaiņām tirgū.
7. MVU attīstību ietekmē sekojoši faktori: politiskā vide, ekonomiskā vide, sociālā vide, biznesa darba motivācija, MVU rašanās avoti un profesionālās atbalsta struktūras.
8. Valsts valdība ir izstrādājusi un īsteno dažādas attīstības programmas, kuru ietvaros tiek veicināta dažādu nozaru MVU darbība.
9. MVU attīstības procesa galvenā problēma ir finansu resursu nepieejamība. Savukārt, galvenais to avots, ņemot vērā valsts līdzekļu trūkumu dažādu fondu darbības finansēšanas nodrošināšanai, ir banku kredīti. Attiecīgi galvenā uzņēmēju problēma ir saņemt kredītus no komercbankām uz parastiem komercnosacījumiem maza pašu kapitāla, nodrošinājuma un kredītvēstures neesamības dēļ.
10. Paši uzņēmēji kredītu procentu lielumu min kā vienu no svarīgākajiem iemesliem, kas traucē straujāku attīstību, jo parasti MVU ir nepieciešami nelieli kredīti, kuri nav izdevīgi komercbankām.
11. No banku viedokļa darbs ar MVU projektiem ir nerentabls, kredīta ņēmēji nav pietiekami labi apmācīti sadarbībai ar banku un nav ieinteresēti atklātai darbībai. Uzņēmēju projektu kvalitāte nav pietiekami augsta, kas liecina par vietējo uzņēmēju zema līmeņa izglītību un nekompetenci projektos, kurus tie uzsāka īstenot.
12. Pasaules praksē galvenais MVU finansēšanas avots ir attīstības bankas, speciālie fondi un riska kapitāla kompānijas. Analizējot speciālo literatūru ir redzams, ka lielākajā daļā apskatīto valstu, atbalsta finansu institūcijas atrodas valsts īpašumā, vai arī valsts ir kontrolpaketes turētājs šajās institūcijās. To nepieciešamība rietumos ir atzīta, bet Latvijā par to vēl tikai diskutē.
13. MVU attīstības kreditēšanas programma, ko īsteno Latvijas Hipotēku un zemes banka (LHZB) atbilstoši 1999.gada novembrī valdībā akceptētajai MVU kreditēšanas koncepcijai ir ļoti veiksmīgs MVU finansu atbalsta instruments. Šīs programmas ietvaros laikā no 2000.gada 17.janvāra līdz 2002.gada 31.decembrim tika piešķirti 894 aizdevumi par kopējo summu 37,4 milj. eiro (22,8 milj. LVL), kas uzņēmumu līdzfinansējumu aizdevumu projektos nodrošināja vēl papildus 22,1 milj.eiro investīcijas un veicinājis 2224 jaunu darba vietu radīšanu.
14. Va/s "Latvijas Hipotēku un zemes banka". kredītpolitikas ietvaros veiksmīgi darbojas tādi MVU attīstības projekti kā Mazo un vidējo uzņēmumu attīstības projekts, Latvijas lauksaimniecības attīstības projekts, Lauku attīstības projekts un Energoefektivitātes projekts.
…
