Mikrouzņēmumu nodokļu optimizācijas iespējas

SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI
1. Izvirzītais darba mērķis ir sasniegts un apstiprinājusies izvirzītā hipotēze, ka tikai dažiem tirdzniecības mikrouzņēmumiem MUN ir izdevīgs, tāpēc autore izstrādāja priekšlikumus nodokļa sloga samazināšanai mikrouzņēmumos.
2. Visi izvirzītie uzdevumi ir atrisināti, izmantojot monogrāfisko metodi, normatīvo dokumentu analīzes metodi, grupēšanas un salīdzināšanas metodi, statistiskās analīzes metodi, grafiskās analīzes metodi un matemātisko metodi.
3. Pēc Pasaules Bankas pētījuma Doing Business, Latvijas uzņēmējdarbības vide tiek novērtēta kā salīdzinoši kvalitatīva, ieņemot 45 vietu pasaules reitingā, kur augstākos novērtējumus ieņem līguma izpilde, ārējā tirdzniecība un nodokļu maksāšana, bet zemākie reitingi ir darba tiesisko attiecību un uzņēmējdarbības izbeigšanas vērtējumā.
4. 2010.gads ir bijis aktīvākais maksātnespēju pieteikumu un likvidācijas procesu ziņā. Līdz 2010. gada 1.decembrim likvidētas 8021 SIA, ZEM, IND, IK, ZVJ un GIM.
5. Latvijā uz 1000 iedzīvotājiem ir 18-20 mikro, mazie un vidējie uzņēmumi, ES vidēji - 50.
6. Mikrouzņēmumu procentuālais īpatsvars Latvijā ir 83,1%, ES - 91,8%.
7. Pēdējo 2 gadu laikā gandrīz trešajai daļai (29,63%) no visiem uzņēmumiem, kuriem pasludināta maksātnespēja, kā pamatdarbības nozare ir norādīta vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība.
8. No 2007. - 2009. gadam būvniecības un tirdzniecības jomas pieredzējušas vislielāko kritumu (% no IKP) un 2009. gadā mazumtirdzniecības apgrozījums saruka par 28%.
9. Kopējais nodokļu slogs, ko veido visi nodokļi un sociālās apdrošināšanas maksājumi, Latvijā ir 30,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), Eiropas vidējais nodokļu slogs ir ap 39,8% no IKP.
10. Pēc autores aprēķiniem, vidējais darbaspēka nodokļu slogs Latvijā ir 44,7%. Nodokļu slogs zemām algām, kādas tās ir Latvijā, ir nesamērīgi augsts.
11. Izvērtējot nodokļa slogu mikrouzņēmumos, pārsvarā tas bija līdz 15 procenti.
12. Kā liecina Ekonomikas ministrijas pētījums Latvijā un arī Eirobarometra veiktā aptauja ES, viens no uzņēmējdarbības kavējošajiem faktoriem tiek uzskatīts augstais nodokļu slogs.
13. Nodokļu slogs no apgrozījuma, ko ietver MUN, par 2009. gadu pētāmajos uzņēmumos – SIA UNIJUM, SIA RGV, SIA Jumtu būvnieks, SIA Uniko un SIA RK69 Group, svārstās no 0,72 – 2,37%.
14. Autore secina, ka uzņēmumiem nav izdevīgi uzrādīt patieso nodarbināto skaitu, kā arī viņu patieso darba samaksu, jo darbaspēka nodokļi veido uzņēmuma lielāko nodokļu slogu.
15. Tirdzniecības mikrouzņēmumiem, kas godīgi maksā algas, ko saņem šajā sfērā strādājošie, nodokļu slogs, ko veido nodokļi, kas ir ietveri MUN, varētu svārstīties ~ no 2,23% līdz 29,29%.
16. Pieaugot nodokļu likmēm uzņēmēji sāk meklēt ceļus, kā izvairīties no nodokļu maksājumiem. Augsts nodokļu slogs izraisa “ēnu ekonomikas” attīstību. Kā liecina pētījumi, Latvijas ēnu ekonomikas īpatsvars ir 32% un tas ir sestais augstākais ES.
17. Mikrouzņēmumu nodokļa likums iespējams mazinās vienu no nopietnākajām „ēnu ekonomikas” problēmām - nelegālo nodarbinātību. nodokļi un sociālās iemaksas nav jāmaksā tieši, bet to iemaksas ir piesaistītas uzņēmuma apgrozījumam.
18. Ja pētāmajos tirdzniecības uzņēmumos, ņemot vērā pašreizējos datus, ieviestu MUN, tad tas nebūtu izdevīgs nevienam no uzņēmumiem, savukārt, ja šajos uzņēmumos tiktu maksāta vidējā darba alga nozarē – 359 LVL, tad MUN būtu izdevīgs trijiem no pieciem uzņēmumiem.
19. Viens no veidiem, kā samazināt nodokļu slogu uzņēmumā, ir darbinieka statusa maiņa no pamatdarbinieka uz saimnieciskā darba veicēju. Tā darba devējam ir iespēja samazināt nodokļa izmaksas, ietaupot uz atvaļinājuma naudas izmaksām, samaksu par darbu brīvdienās un virsstundu darbu, veselības pārbaudēm un slimības lapām.
20. Ja darba devējs pieņem lēmumu, par darbinieka statusa maiņu, pastāv riski, kas ir augstāki, ja darba ņēmējs ir pamatdarbinieks uzņēmumā, piemēram, par darba laiku, darba kārtību, ko nosaka pats saimnieciskā darba veicējs un vadītājs zaudē vadīšanas priekšrocību pār konkrēto darbinieku.
21. Ja uzņēmumā viens darbinieks ir pamatdarbinieks ar darba samaksu 180 LVL mēnesī un pārējie darbinieki ir saimnieciskā darba veicēji un uzņēmums ar viņiem ir noslēdzis pakalpojuma sniegšanas līgumu, tad nodokļu slogs svārstās no 0,75% līdz 17,95%. Šāds variantā nodokļu slogs, salīdzinot ar pašreizējo nodokļu slogu, ir samazinājies trijiem no pieciem uzņēmumiem.
22. Vislielākie ieguvēji no MUN ir uzņēmumi, kuriem ir augsts peļņas procents un augstas darbinieku algas. Šie pārsvarā varētu būt konsultāciju un pakalpojumu uzņēmumi, kur lielāko īpatsvaru no izmaksām veido tieši darbaspēka izmaksas, bet izmaksas par izejmateriāliem ir salīdzinoši zemas.
23. Darba samaksai un darbinieku skaitam pieaugot, apgrozījums, līdz kuram MUN būs izdevīgs, pakāpeniski palielinās, tas saistīts ar to, ka mikrouzņēmumiem ir iespēja ietaupīt uz ar darbaspēka saistītājiem nodokļiem.

PRIEKŠLIKUMI
1. Mazajiem tirdzniecības uzņēmumiem, kuru gada apgrozījums nav lielāks par 70’000 LVL un uzņēmumā tiek nodarbināti mazāk kā 5 cilvēki, kuru mēneša ienākumi nav lielāki par 500 LVL, vajadzētu apsvērt iespēju, izvērtējot uzņēmuma iepriekšējā gada finanšu rādītājus un nākošā gada prognozes, kļūt par MUN maksātāju, tā samazinot maksājamo nodokļu slogu, īpaši darbaspēka nodokļa slogu.
2. Ja mikrouzņēmumam ir zems apgrozījums, 20’000 LVL gadā, tad, lai MUN būtu izdevīgs, uzņēmums, strādājot ar peļņu 2% gadā, jāpieņem darbā maksimums 3 darbinieki ar darba samaksu 200 LVL mēnesī, savukārt, strādājot ar 15% peļņu gadā, jāpieņem darbā 2 darbinieki ar darba samaksu 300 LVL mēnesī.
3. Ja mikrouzņēmumam ir augsts apgrozījums, 50’000 LVL gadā, tad, lai MUN būtu izdevīgs, uzņēmums, strādājot ar peļņu 5% gadā, jāpieņem darbā 5 darbinieki ar darba samaksu 300 LVL mēnesī,, savukārt, strādājot ar 10% peļņu gadā, jāpieņem darbā 4 darbinieki ar 400 LVL mēnesī.
4. Mikrouzņēmumu īpašniekiem, kas ir MUN maksātāji, jānosaka sev maksimālā darba samaksu mēnesī, kas pēc MUN likuma ir 500,- LVL, tādējādi ietaupot uz kapitāla nodokļa rēķina, kas būtu jāmaksā no dividendēm.
5. Jānomaina darbinieku statuss no pamatdarbinieka uz saimnieciskā darba veicēju, tiem darbiniekiem, kas atbilst likuma ietvaros atbilstošajām profesijām un jāsadarbojas ar viņiem kā ar ārpakalpojuma sniedzējiem, tādējādi ietaupot uz darbaspēka nodokļa rēķina. Pie tam pats uzņēmums var izvēlēties maksāt nodokļus parastajā kārtībā vai arī kļūt par MUN maksātāju, kas attiecīgi šim uzņēmumam ir izdevīgāk.
6. Mikrouzņēmumiem, kuros pašlaik tiek nodarbināts grāmatvedis, jāpāriet uz MUN statusu un grāmatvedības kārtošanu veikt pašam uzņēmuma vadītājam, jo MUN deklarācija ir vienkārša, sastāv no 2 lapām un iesniedzama 1 reizi ceturksnī. Tādā veidā būtu iespēja ietaupīt uz grāmatvedības izmaksām.
7. Jaunajiem uzņēmējiem jāizmanto Valsts piedāvātais bezdarbnieka pabalsts, ko izsniedz uz pus gadu, kamēr konkrētais cilvēks uzsāk uzņēmējdarbību un attīsta ideju.
8. Tirdzniecības uzņēmumiem ļoti individuāli jāizvērtē, cik % no izmaksām tiek samaksāts par izejvielām un cik par darbaspēka nodokļiem, lai noteiktu MUN ekonomisko efektivitāti konkrētajā uzņēmumā. Jo pārsvarā MUN ir izdevīgs pakalpojumu sniedzēju uzņēmumiem, nevis tirdzniecības un ražošanas.
9. Ja uzņēmums neatbilst MUN kritērijiem, tad vadītājam jānodibina jauns uzņēmums, kurš atbilst MUN kritērijiem, kurā jāpieņem darbā 4 darbiniekus no pamatuzņēmuma un šo darbinieku sniegtie pakalpojumi jāiznomā pamatuzņēmumam. Ar darbinieku jāslēdz darba līgums un ar pamatuzņēmumu jāslēdz pakalpojuma sniegšanas līgums.
10. Tirdzniecības sfērā strādājošajiem grāmatvežiem, tirdzniecības aģentiem, IT pakalpojumu sniedzējiem, sabiedrisko attiecību un mārketinga speciālistiem autore iesaka kļūt par saimnieciskā darba veicējiem un MUN maksātājiem. Ja konkrētajam darbiniekam svarīgāks ir tagadnes labums, nevis nākotnes labums, tad šāds statuss ir ļoti izdevīgs. Tas palielina tiešos ienākumus no konkrētā darba veikšanas tagadnē, bet samazina sociālo iemaksu uzkrājumus nākotnei.
11. Darba ņēmējiem, strādājot mikrouzņēmumā, būtu vērtīgi pašam veikt sociālās iemaksas, lai nākotnē konkrētais darbinieks būtu sociāli nodrošināts.
12. LR nodokļu izstrādātājiem jāņem vērā, ka tirdzniecības jomā strādājošiem mikrouzņēmumiem apgrozījuma nodoklim jābūt zemākam kāds tas ir pakalpojumu sfērā strādājošiem uzņēmumiem, jo pakalpojuma sfērā strādājošiem uzņēmumiem ir augstāka peļņas marža. Ražošanas mikrouzņēmumiem, lai veicinātu attīstību valstī, jānosaka vēl zemāka apgrozījuma likme kā tirdzniecības nozarē strādājošiem uzņēmumiem.
13. Lai sniegtu pozitīvu atbalstu jaunajiem uzņēmējiem, radot iespēju attīstīties, Valstij jāatbalsta jaunie uzņēmēji pirmajos darbības gados, mazinot lielo nodokļu slogu - atceļot IIN un sociālo iemaksu maksājumus, ļaujot uzņēmumam maksāt tikai UIN un PVN. Uzņēmuma darbinieku sociālās garantijas uzņēmuma pirmajos darbības gados varētu nodrošināt valsts, gadījumā, ja uzņēmums šajā laikā vēl nav spējis nostāties uz kājām.
14. Lai radītu vienlīdzīgus apstākļus starp mazajiem un lielajiem uzņēmumiem, jāatceļ parastā uzņēmuma ienākuma nodokļa likme un jāievieš progresīvā uzņēmuma ienākuma nodokļa likme, kas tiktu noteikta no uzņēmuma gada apgrozījuma un, kas attiektos tieši uz peļņas sadali – dividendēm.
15. Tā kā mikrouzņēmumi neuzrāda patieso darbinieku skaitu un to oficiālo darba samaksu, kontrolējošām institūcijām jāievieš stingrāka kontrole, lai mikrouzņēmumi godīgi maksātu nodokļus.

…