Mans pētījums analizē militāro konfliktu ģenēzi un saistību ar starptautiskās attiecību sistēmas izmaiņām pēdējo simts gadu laikā. Šīs izmaiņas starptautiskajā attiecību sistēmā veido noteiktu pasaules kārtību, kas nosaka prioritātes starpvalstu attiecībās, kā arī tajās izmantojamo politiskos instrumentu klāstu.
Pretēji iepriekšējo gadsimtu praksei, 21. gadsimta pasaulē pastāv unipolāra starptautisko attiecību sistēma, kuras galvenā iezīme ir ASV militārā hegemonija un liberāli – demokrātisko vērtību dominante starpvalstu attiecībās. ASV un tās sabiedrotajiem ir fundamentāla nozīme mūsdienu karu norisē. Šobrīd starptautiskajās attiecībās valdošā liberāli – demokrātiskā ideoloģija nonākusi pretrunā ar nedemokrātisko valstu politiskajiem režīmiem.
Pētījuma ietvaros apskatīti nozīmīgākie 20. un 21. gadsimta militārie konflikti. Šie kari ir ietekmējuši ne tikai starpvalstu attiecības, bet arī radījuši jaunu izpratni par militārā konflikta vietu šajās attiecībās. Simts gadu laikā fundamentālas izmaiņas piedzīvojušas karadarbības militāri – tehnoloģiskās nianses un kara stratēģijas. Jāatzīmē arī dažādu motīvu eksistence, kas vienai vai otrai nācijai likusi iesaistīties militāros konfliktos.
Mans nodoms šajā pētījumā ir pierādīt, ka karš joprojām ir politiski nozīmīgs instruments starpvalstu attiecībās. Militārajam konfliktam ir nozīmīga loma valsts nacionālo interešu realizācijā. Neskatoties uz savstarpējo ekonomisko atkarību un jaunu starptautisko attiecību dalībnieku parādīšanos, uz starptautisko attiecību skatuves, nacionālās valstis un to veidotās alianses joprojām ir nozīmīgākie dalībnieki ārpolitikas jomā.
Valstu politiskajā vēsturē nemitīgi sastopamies ar kariem un dažādas intensitātes militāriem konfliktiem. Vēstures gaitā karu nozīme cilvēces attīstībā nav apšaubāma. Arī 21. gadsimts nav izņēmums. Gadsimtu gaitā ir mainījušies uzskati par karu nozīmi starptautiskajā un iekšpolitiskajā līmenī. Kritiska ietekme uz šī jēdziena izpratni ir pēdējās desmitgades notikumiem starptautiskajā arēnā. Šobrīd militāros konfliktus neraksturo naidīgu valstu bloku vai alianšu cīņa. Militāro konfliktu norisē iesaistījušies arvien jauni aktieri, kuru identifikācija līdz šim nav bijusi pietiekama. Tādēļ ir radusies nepieciešamība piemērot militāro konfliktu iedalījumu jaunajām tendencēm pasaules politikā. …
