Ikvienas valsts ārējās ekonomiskās darbības pamatā ir tās muitas politika un tās realizēšanas līdzekļi. Muitas politika balstās uz valsts muitas likumdošanu un tās starptautiskajiem līgumiem muitas un tirdzniecības jomā. Muitas politikas mērķis mūsdienu starptautiskajā tirdzniecībā ir ne tik daudz realizēt valsts protekcionisma (iekšējā tirgus aizsardzības) un fiskālo (valsts budžeta piepildīšanas) politiku, bet gan regulēt preču kustību pāri valsts muitas robežām, piedaloties starptautiskā darba dalīšanas procesā. Latvija tāpat kā citas valstis cenšas aizsargāt savu iekšējo tirgu no straujas un brīvas ārvalstu preču ieplūšanas valstī, jo tas rada lielu konkurenci un vienkārši izspiež no Latvijas iekšējā tirgus vietējo ražotāju izgatavoto produkciju, kas bieži vien izrādās ir zemākas kvalitātes un ne tik izskatīgas un pievilcīgas salīdzinājumā ar ievestajām un piedāvātām ārvalstu precēm. Ar muitas politikas palīdzību ir iespējams regulēt preču plūsmu un izplatību Latvijas teritorijā.
Kā jau zināms, kopš 2004.gada 1.maija, Latvija ir Eiropas Savienības dalībvalsts, līdz ar to Latvijas teritorijā ir notikušas lielas pārmaiņas likumdošanas jomā – likumdošana visā Eiropas Savienības teritorijā jeb Eiropas Kopienā ir vienota. Visas Latvijā ievestās preces ir jādeklarē, tām jābūt klasificētām un kodētām, kā arī tām vienmēr ir jābūt atpazīstamām. Sakarā ar to, diplomdarbā tiks atzīmētas preču un priekšmetu grupas, kurām tiek un kurām netiek piemēroti muitas maksājumi.
Imports ir cieši saistīts ar eksportu un tie ir vienas ārējās tirdzniecības medaļas divas puses – vieni preci iegādājas, citi to pārdod. Eksports un imports pasaules mērogā iet vienā solī. Aplūkojot importējamās produkcijas pieauguma tendenci, var noskaidrot Latvijas patēriņa preču masu. Jāatzīmē, ka Latvijā tiek importētas (ievestas) mašīnas, transporta iekārtas, ķīmiskie un tamlīdzīgie produkti. Tātad, ar Latvijas iestāšanās brīdi Eiropas Savienībā (ES), muitas lietas Latvijas teritorijā nosaka galvenokārt ES muitas likumdošanas akti – regulas. ES regulas sadarbībā ar visām dalībvalstīm izstrādā Eiropas Komisija un pieņem ES Padome. Pirms iestāšanās ES, spēkā esošie Latvijas likumi un Ministru kabineta noteikumi muitas jomā, kas izdoti atbilstoši likumu pilnvarojumam, zaudēja spēku ar Latvijas iestāšanās brīdi ES. ES regulas muitas jomā darbojas tieši un nepastarpināti visā ES teritorijā. Nacionālā likumdošana regulē tikai tās jomas, kuras neregulē regulas. Nedaudz cita situācija ir ar direktīvām, tās nosaka galvenos tiesību principus un nepieciešamības gadījumā tiesību normu darbības robežas, bet darbojas caur dalībvalstu nacionālajiem likumdošanas aktiem. Tā kā muitas jomā galvenajiem tiesību aktiem ir regulu statuss, tad jārēķinās ar to, ka pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā muitas lietas Latvijas teritorijā nepastarpināti nosaka ES regulas. Galvenās regulas ir ES Muitas kodekss (EEK Nr.2913/92), tā ieviešanas noteikumi (EEK Nr. 2454/93), Muitas nodokļa atvieglojumu sistēma (EEK 918/83), Vienotie muitas tarifi, TARIC klasifikators un regulas, kas nosaka vienotā tirgus regulēšanas pasākumus, t.i., lauksaimniecības maksājumus, nodevas, kvotas, tarifu griestus un tamlīdzīgi.…
