Šodien cilvēks nevar iztēlot savu dzīvi bez telefona, televizora, datora un daudzām citām ierīcēm. Bet katrai no šīm ierīcēm visu laiku jāpievada enerģiju elektrības veidā, lai tie strādātu cik iespējams ilgi. Tāpēc arī paradās nepieciešamība pēc barošanas avotiem.
Mobilo tālruņu uzlādēšanai, datora un citu moderno aparātu normālai darbībai nepieciešami attiecīgie spriegumi, kurus nevarēs visu laiku aizvietot ar primāras elektriskas barošanas ķēdes mainīgo 220 V. Un neskatoties uz elektroenerģijas ražošanas palielināšanas tendencēm un elektrotīklu paplašināšanu, elektrības kvalitāte tas izmantošanas vietās nepalielinās, bet dažreiz pat pasliktinās. Tāpēc mūsdienīgiem sekundāras barošanas avotiem jānodrošina izejas spriegumu stabilitāti pat pie diezgan lielam rūpniecisko tiklu sprieguma novirzēm. Tādēļ arī pirms attiecīgas slodzes barošanas tiklam tiek pieslēgts sekundārais barošanas avots, kas nodrošina nepieciešamu (vai nepieciešamos) spriegumus.
Dziļāka sekundāro barošanas avotu klasifikācija tiks apskatīta zemāk, bet šajā darbā visuzskatamāk apskatīta to dalīšana uz impulsa un lineāriem barošanas avotiem. Un kopa ar to, priekšrocība izskatīšanā un izstudēšanā būs vērsta uz lineārajiem barošanas avotiem, problēmām, ar kuram tie satiekas mūsdienās, un to aktualitāti.
Ar lineāro sprieguma stabilizēšanu saprot līdzsprieguma izveidošanu ar jau zināmo līmeni, nepārtraukti vadītu ar maiņpretestību, ieslēgtu virknē vai paralēli slodzei (ar maiņspriegumu saprot elektronisko elementu vai ierīci). Parasti izejas sprieguma uzturēšanai vēlamā līmeni neatkarībā no slodzes vai ieejas sprieguma izmaiņām nosaka izejas sprieguma vērtību un attiecīgi maina maiņpretestības vērtību [16].
Impulsa barošanas avotu izplatīšana palielinās arvien vairāk, izkonkurējot lineāros barošanas avotus, bet arī šodien, ja eksistē vajadzība pēc augstas signāla kvalitātes un stabilitātes, tad tiek izmantoti lineārie barošanas avoti.
Šai tēmai arī gribētos pievērst savu uzmanību šajā darbā, tas ir sekundāro lineāro barošanas avotu izmantošanai mūsdienās, to tendencēm un perspektīvam.
Vispār par barošanas avotu var nosaukt jebkuru objektu vai ierīci, no kura var saņemt kaut-kādu enerģijas daudzumu. Enerģiju var saņemt gaismas veidā no saules, vai pārvēršot ūdens kinētisko enerģiju upē elektriskajā ar TEC palīdzību, vai arī pārvēršot vēja kinētisko enerģiju elektriskajā ar vējdzirnavu palīdzību. Šos visus barošanas avotus var nosaukt par primāriem. Tie ir barošanas avoti, kuru enerģija tiek ņemta no apkārtējas vīdēs, pārvēršot to elektriskajā. Tātad elektriskais barošanas tikls var būt uzskatīts par primāro barošanas avotu.
Primāro barošanas avotu tieša izmantošana tiek apgrūtināta ar to, ka to izejas spriegums vairumā gadījumos neregulējama un stabilitāte ir diezgan zema. Bet vairākos gadījumos aparatūras barošanai ir vajadzīgs augsti stabils spriegums ar dažādam nominālam vērtībām – no viena volta līdz dažiem simtiem voltu, bet dažos gadījumos pat augstāk. Piemēram, televizora elektroniskas shēmas barošanai ir vajadzīgi vairāki dažādi spriegumi: +12 V – radiokanāla bloka barošanai, +130 V – izvērsumu bloka barošanai, +25 kV – kineskopa barošanai [15]. Šī iemesla dēļ (un ne tikai) jebkurai elektroniskai ierīcei ir jābūt sekundārajām barošanas avotam, kas pieslēdzas pie viena no primārajiem barošanas avotiem.…
