Bakalaura darbā “Negodprātīga tiesību un pienākumu izmantošana civilprocesā” tiek skaidrots negodprātības jēdziens, tā izpratne un rasts formulējums gan no filozofijas, gan juridiskā aspekta.
Atklājot negodprātīgas rīcības jēdziena saturu, tiek pētīta šādas rīcības izpratne civilprocesā, vēršot uzmanību šādas rīcības izpausmju dažādībai, ieskaitot pierādījumu iesniegšanu, paskaidrojumu un liecību sniegšanu, kā arī uzvedību tiesas sēdē. Darbā tiek vērsta uzmanība negodprātīgas rīcības konstatācijas problemātikai un tam, kā šāda rīcība ir skatāma kopsakarā ar tādiem fundamentāliem tiesību principiem kā labas ticības, taisnīguma un patiesības. Tiek secināts, ka negodprātīga rīcība civilprocesā, atstāj negatīvu ietekmi gan uz tiesas procesu, veicinot tā novilcināšanu, gan uz otras puses likumiskajām interesēm un tiesībām.
Tiek vērtēts, vai likumā nostiprinātie negodprātīgas rīcības ierobežošanas līdzekļi ir pietiekami efektīvi, nonākot pie secinājuma, ka lielāka problemātika ir saskatāma nevis likuma tekstā, bet gan nevienveidīgajā tiesu praksē to piemērošanā.
Atslēgvārdi: negodprātība, pierādījumi, konstatācija, laba ticība, taisnīgums, patiesības princips.