Darba tirgū:
tiek dots novērtējums darbaspēkam;
noteikts darba algas lielums, darba apstākļi un citi nosacījumi;
noteiktas iespējas iegūt izglītību, arodu, celt profesionālo līmeni utt.
Darba tirgus atspoguļo galvenās tendences nodarbinātības jomā, nodarbināto sastāvu, kā arī bezdarba līmeni, tā izmaiņas.
Darba tirgus ir īpašs tirgus, jo te darījumos tiek iesaistīta īpaša prece – dzīvi cilvēki.
1.1. attēls. Darba tirgus 1
Darba tirgū kur tiek pieprasīts un piedāvāts darbaspēks, veidojas darba cena.
Indivīds piedāvā savu darbaspēka pakalpojumu. Viņam ir jāizšķiras starp divām alternatīvām: brīvu laiku, ko var izlietot atpūtai, vai noteiktu materiālo labumu daudzumu, kuru var iegādāties par šajā laikā nopelnīto darba algu. Šajā izvēlē cilvēks saskaras ar diviem ierobežojumiem: ar laika ierobežojumu un darba algas lielumu.2
Ikvienam pilnīga pieeja darba tirgum.
Dzelzs Priekškars nokrita pirms vairāk nekā 10 gadiem, tomēr izteikti ierobežojumi brīvai kustībai strādniekiem no Centrālās un Austrumeiropas valstīm joprojām saglabājas. Šo barjeru noņemšana rada visievērojamākās izmaiņas darba tirgū. Pēc pievienošanās jaunās dalībvalstis pilntiesīgi piedalās Eiropas Nodarbinātības dienestā (END) un Eiropas Sociālajā fondā (ESF). END patreiz veicina brīvu strādnieku kustību, bet ESF kopā ar citām politiskajām sfērām risina ilgtermiņa bezdarba jautājumus. Sagatavošanās fāze END un ESF pilnīgai realizācijai patreiz tiek pabeigta. Jaunās dalībvalstis jau piedalās sadarbības projektos ar patreizējām dalībvalstīm, lai nodrošinātu iespējas darbam ārvalstīs. Paplašināta Eiropa ar pilnīgu nodarbinātību ir sasniedzama realitāte – Eiropa, kas sniedz labklājību ne tikai savām dalībvalstīm, bet arī kaimiņvalstīm. 3
Pati svarīgākā cilvēkresursu tirgus iezīme, kas to atšķir no visiem pārējiem tirgiem ir tas, ka prece, kas tiek apmainīta, ir ietverta dzīvā būtnē. Īpašumtiesības uz preci, teiksim, kā mieži, ir pilnīgi apgrozāmas starp pircēju un pārdevēju, un tādējādi nevienai pusei neinteresē otras puses privātās iezīmes (dzimums, rase un tā tālāk); vienīgā lieta, kas tiem rūp, ir noteikt sev izdevīgāko cenu. Tāpat arī vienalga, kam un kur mieži tiek pārdoti. Šis princips nedarbojas darba tirgū. Darbs kā pakalpojums ir daļa no tā ko piedāvā, tādējādi starp darbinieku un uzņēmumu ir jābūt tiešām attiecībām. Tas, un vēl fakts, ka cilvēkiem ir izvēle, kādos apstākļos strādāt, rada apmaiņu darba tirgū būt ne tikai atkarīgai no algas lieluma, bet arī no daudziem citiem faktoriem. Šie citi faktori sevī ietver savienojuma iespējas, darba apstākļus, darba prestižu, līdzstrādnieku rasi vai dzimumu un vadības attieksmi. Šie faktori ir svarīgi, jo izejot no tiem, darbinieki izlemj, pie kā strādāt, uzņēmumi izlemj, ko algot. Vērā tiek ņemti vēl daudzi citi apsvērumi.
Otra nozīmīgākā sastāvdaļa cilvēkresursu tirgum ir tā kvalitāte ilgā laika posmā. Ar tik daudzām pieejamām lietām kā mašīnām, apģērbu un tā tālāk, pircēji un pārdevēji pārslēgsies no viena uz otru, meklējot izdevīgāko cenu. Šāda tirgus izpētīšana notiek arī darba tirgū, bet daudz vājākā formā, lielo izmaksu dēļ, kā arī tādēļ, ka darbinieki bieži maina darbu. Darba devējam ir izdevīgi izveidot patstāvīgu darbinieku štatu, kas ir labi apmācīts, nevis patstāvīgi tērēt līdzekļus jaunu darbinieku apmācīšanai. Tāpat arī darbinieku interesēs ir strādāt pie viena un tā paša darba devēja ilgāku laiku, jo nostrādātiem gadiem nāk līdz lielāka alga un daudzi citi labumi, kā arī cilvēki novērtē to drošības sajūtu, ko viņi izjūt, būdami spējīgi apgādāt savu ģimeni.
Pati svarīgākā ilgā laika nodarbinātības iezīme ir tā, ka attiecības starp darbiniekiem un uzņēmumiem samazina algu jūtīgumu pret izmaiņā, pieprasījumā un piedāvājumā. Klasisks piemērs ir fondu biržas, kur cenas krīt un kāpj katru dienu. Taču darba tirgū tā nenotiek. Kamēr bezdarbnieki meklē darbu un vēlas strādāt par zemāku algu, uzņēmums nav ieinteresēts viņus nolīgt uz zemo algu pamata, jo viņus būs vēl nepieciešams arī apmācīt, kas radīs vēl lielākus izdevumus. Tādējādi, kamēr preču tirgū cenas peld augšā lejā, darba tirgū algu izmaiņas notiek ļoti lēni (īpaši lejupejošā virzienā). Šīs lēnās algu izmaiņas dēļ, darba tirgū uz kādu ilgāku laiku var nebūt stabilitātes, kamēr algu samaksa vai nu pietiekoši kāpj, vai krīt, lai radītu nepieciešamos regulējumus darba tirgū, lai atgrieztu līdzsvaru.…
