Līdz ar vispārpieņemtu sabiedrības uzvedības normu rašanos un valsts lomas nostiprināšanos ekonomikā, parādījās darbības, kuras tika atzītas par pretlikumīgām. Tas tomēr vēl nenozīmē, ka šīs darbības netika veiktas, jo viens no šādu darbību rezultātiem bija (un ir) iespēja salīdzinoši viegli iegūt ievērojamas naudas summas. Līdz arvien ciešāku valsts regulācijas pieaugumu, valsts sāka pieprasīt izskaidrot naudas līdzekļu rašanās avotus. Tā rezultātā 20. gadsimta sākumā parādījās, bet 80. gados plašu sabiedrības uzmanību ieguva tāds process kā „noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija”, kas plašāk pasaulē pazīstama kā „naudas atmazgāšana”. Kas ir naudas atmazgāšana? Eiropas Savienības izdevums „Eiropas dialogs” uz šo nebūt ne tik vienkāršo jautājumu atbild gluži asprātīgi: "Lai arī ES ir mēģinājusi izteikt šo definīciju saprātīgi, tā tomēr arvien vēl ir neskaidra. Kā ir izteicies viens no juristiem: "Tas ir kā vecajā anekdotē par ziloni: to ir grūti aprakstīt, bet jūs zināt, kas tas ir tad, kad jūs to ieraugāt." Tas pats attiecas uz naudas atmazgāšanu."1 „Naudas atmazgāšana” ir prakse maskēt nelikumīgi iegūtus līdzekļus tā, lai tie šķistu likumīgi. Tas ir noziegums daudzās jurisdikcijās ar dažādām definīcijām. Tā ir atslēga pagrīdes ekonomikai. 2 Lai turpmāk varētu analizēt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas jēdzienu, jāapskata jēdziens „legalizēt”. „Legalizēt” nozīmē nelegālu darbību padarīt par legālu jeb otrs šī jēdziena skaidrojums – kādu darbības veidu oficiāli atzīt par atbilstošu likumiem, par likumīgu.3
Ja iepriekš termins „naudas atmazgāšana” tika piemērots tikai attiecībā uz finanšu darījumiem, kas saistīti ar organizēto noziedzību, tad šodien tās definīciju bieži vien paplašina likumdevējs un starptautiskie regulatori, domājot ar to jebkuru finanšu darījumu, kas rada aktīvu vai vērtību kā rezultātu nelikumīgai darbībai. Tā kā finanšu noziegumi ir kļuvuši sarežģītāki, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršana un to konfiskācija pašreizējā sabiedrības attīstības posmā kļūst par vienu no efektīvākajiem virzieniem cīņā pret organizēto noziedzību. Noziedzīgi iegūtos līdzekļus var uzskatīt par noziedzības asinsriti, jo, ļaujot noziedzīgām struktūrām tos brīvi izmantot vai pat investēt ekonomikā, tiek stiprinātas noziedzīgo grupējumu pozīcijas. Investējot šādus līdzekļus ekonomikā tiek kropļota konkurence, kas ir brīvā tirgus pamats. Attīstoties transnacionālās organizētās noziedzības procesiem un pieaugot progresīvo tehnoloģiju izmantošanas iespējām naudas un citu maksāšanas līdzekļu pārvietošanai, aizvien neatlaidīgākas kļūst prasības pēc saskaņotas un mērķtiecīgas tiesībaizsardzības iestāžu rīcības gan vietējā, gan starptautiskajā līmenī.4
Tā kā veidi un iespējas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai ir daudz un dažādas, autore apskatīs banku sektora izmantošanu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā, kā arī analizēs starptautiskos un nacionālos tiesību aktus un dokumentus, kas attiecas uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu novēršanu banku sistēmā.
1.1. Noziedzīgie iegūtu līdzekļu legalizācijas jēdziens un tā vēsturiskā attīstība
Autore jau ievadā minēja, ka noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju tiek dēvēta arī par „naudas atmazgāšanu.” Saskaņā ar West Legal Publications 1961. izdevumu „Vārdi un frāzes” - „atmazgāšana” nozīmē - "mazgāt kā apģērbu, mazgāt un gludināt ar gludekli vai veļas rulli, mazgāt un nogludināt, mazgāt kā kreklus.” Līdz 1989. West Legal Publications izdevumam definīcija tika paplašināta, lai iekļautu arī jaunu tās nozīmi – „process, ar kuru nauda, kas iegūta no kriminālajiem uzņēmumiem var tikt viegli apmainīta bez iespējas izsekot tās izcelsmi."5 Money laundering is ipso facto illegal; the acts generating the money almost always are themselves criminal in some way (for if not, the money would not need to be laundered).
Agrākie “naudas atmazgāšanas” definīcijas formulējumi liecina, ka jēdziens „naudas atmazgāšana” radās ASV „sausā likuma” gados, 1920. gadā, kad kriminālnoziedznieki centās slēpt veidu kā viņi iegūst naudu. Lai legalizētu burbona (viskija) kontrabandas rezultātā iegūto naudu, mafija metodiski iegādājās veļas mazgātuves, jo tur bija praktiski neiespējami izkontrolēt sniegto pakalpojumu apjomu un bija augsts skaidras naudas apgrozījums. Rezultātā viņi sajauca netīro naudu ar īstajiem naudas ieņēmumiem. Bandītu likumi paredzēja, ka visu laupījumu nedrīkst piesavināties - ir jādalās. Mafija peļņā dalījās ar vietējiem politiķiem, policistiem, juristiem.6 Tā arī radās jēdziens „naudas atmazgāšana.”
Juridiskā un tiesību aktu kontekstā izteiciens „atmazgāt naudu” tika sākts lietot ASV 1982.gadā. Kopš tā laika tas tiek lietots visā pasaulē. Tomēr, pirmo reizi presē tas parādījās jau 1972.gadā Watergeitas skandāla ietvaros ASV, kad Demokrātu partijas mītnes ēkā komiteja par prezidenta pārvēlēšanu saņēma nelegālus kampaņas līdzekļus.…
