Otrreizējās pārstrādes papīrizejvielu savākšanas uzņēmuma projekts

1. Papīrizejvielu dzīves cikla analīze atkritumu apsaimniekošanas kontekstā

Šajā nodaļā tiks veikta papīrizejvielu dzīves cikla analīze mūsdienu atkritumu apsaimniekošanas kontekstā. Apskatīta Latvijas vides politika, tās nostāja atkritumu apsaimniekošanas jomā, nostāja pret otrreizējām izejvielām, to apsaimniekošanu un pārstrādi. Izpētīts papīra dzīves cikls un tā ietekme uz vidi kā ražošanas, tā utilizācijas procesā.

1.1. Latvijas vides politika

Līdz ar iestāšanos Eiropas Savienībā (ES), Latvijas mērķis ir harmonizēt likumdošanu ar Eiropas Savienībā pieņemtajām direktīvām. Taču pilnīgu harmoniju var panākt, ja iedzīvotājiem ir augsts tiesiskās apziņas līmenis. Protams, liela loma ir nepietiekošajiem finansu līdzekļiem. Daudzās Kopienas valstīs pieņemts, ka par piesārņojumu maksā piesārņotājs, ne tikai par to samaksājot, bet arī iesaistoties savās iespēju robežās, negatīvo seku samazināšanā vai novēršanā. Lai sasniegtu tādu attīstības līmeni kā vairums ES valstīs, Latvijai nepieciešams izstrādāt tādu likumdošanu, kas palīdzētu sasniegt mērķus, kas veicinātu dabas resursu taupīšanu, lietderīgu to izmantošanu un aizsardzību.

1.1.1. LATVIJAS VIDES POLITIKA ATTIECĪBĀ UZ ATKRITUMIEM

Ievērojami palielinoties iedzīvotāju labklājībai, parādās ievērojami vairāk atkritumu. Savukārt atkritumi ir kādu izmantotu resursu pārpalikumi, kuri pārsvarā netiek lietderīgi izmantoti un rada videi piesārņojumu. Tā šobrīd aktuāls ir Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2003. -2012.gadam, kas paredz Latvijas teritorijā izveidot ~12 jaunus reģionālus sadzīves atkritumu poligonus un uzstādīt atbilstošas atkritumu un iepakojuma šķirojamās un apstrādes iekārtas, bet esošās izgāztuves slēgt un rekultivēt.
Šobrīd Latvijas normatīvie akti atkritumu apsaimniekošanas jomā ir relatīvi labi saskaņoti ar ES prasībām. ES nozīmīgākie juridiskie dokumenti atkritumu apsaimniekošanas jomā ir iekļauti 1.pielikumā. Lai arī ES prasību kopums tieši tiek attiecināts uz valsti kopumā un adresēts konkrētam atkritumu ražotājam, šo normatīvo dokumentu ieviešanas secība un nosacījumi, kā arī atbilstošo rīcību koordinācija Latvijā attiecas uz pašvaldību kompetenci.
Vismaz 13 likumi un 28 ministru kabineta (MK) noteikumi tieši vai pastarpināti nosaka rīcības ar atkritumiem vispārējā formā valstī (2.pielikums).
Latvijā atkritumu apsaimniekošanas politika attīstījusies tikai pēdējo gadu laikā. To sekmējis mērķis harmonizēt atkritumu apsaimniekošanas politiku Latvijā ar ES politiku. Kopš Latvija ir kļuvusi par pilntiesīgu Eiropas Savienības dalībvalsti, Latvijas tauta pieliek lielākus spēkus savas valsts labklājības celšanā. Tā pēdējie gadi paiet smagā cīņā par nabadzības samazināšanu un attīstības līmeņa paaugstināšanu. Tādēļ svarīgi ir virzīt patērētāju sabiedrības morāli uz cieņas pilnu attieksmi citam pret citu un pret visu dzīvo. Ar šādu lozungu mēs nonākam pie ļoti aktuālas tēmas - pie attīstītas ražošanas, kura būtu mazāk videi kaitīga un mazāk patērētu dabas resursus.
Latvijas vides politikas mērķis ir samazināt atkritumu rašanos, izmantojot labākās atkritumu novēršanas iespējas un veicināt resursu atgriešanu ekonomiskajā apritē.
Latvijas atkritumu apsaimniekošanas stratēģija ir ilgtspējīgas attīstības veicināšana un augsta līmeņa vides aizsardzības nodrošināšana, neizkropļojot iekšējā tirgus funkcionēšanu.
Atkritumu apsaimniekošanas mērķi ir novērst atkritumu rašanos, palielinoties ekonomiskajai izaugsmei, un nodrošināt ievērojamu kopējo radīto atkritumu daudzumu samazināšanu, izmantojot labākās atkritumu rašanās novēršanas iespējas, labākos pieejamos tehniskos paņēmienus resursu izmantošanas efektivitātes palielināšanu un ilgtspējīgākas patērētāju uzvedības veicināšanu. Kā arī lielāko daļu atkritumu atgriezt atpakaļ ekonomiskajā apritē, izmantojot pārstrādi vai atgriezt vidē noderīgā vai nekaitīgā veidā (piemēram, komposts).
…