Loģistikas sistēmas jēdziens ir viens no loģistikas pamata jēdzieniem. Pastāv daudzveidīgas sistēmas, kas nodrošina ekonomisko mehānismu funkcionēšanu. No šī lielā daudzuma nepieciešams izcelt tieši loģistikas sistēmas, ar mērķi tās sintezēt, analizēt un pilnveidot.
Materiālo straumju virzīšanu veic kvalificēts personāls ar daudzveidīgas tehnikas palīdzību: transportlīdzekļi, iekrāves-izkrāves ierīces utt. Loģistikas procesā ir iesaistītas dažādas ēkas un būves, procesa gaita ir būtiski atkarīga no tā sagatavotības pakāpes, un tieši, kravu, kas periodiski atrodas krājumos. Ražošans spēku kopums, kas nodrošina kravu kustību, labi vai slikti, bet vienmēr ir kaut kā organizēta. Pēc būtības, ja runa ir par materiālajam straumēm, vienmēr var runāt arī par kādu materiālu kustības sistēmu.
Loģistika nosprauž un risina harmonisku, saskaņotu materiālu kustības (loģistikas) sistēmu projektēšanas uzdevumu, ņemot vērā konkrētos materiālo straumju parametrus un mērķus. Šīm sistēmām piemīt augsta ietilpstošo ražošanas jaudu saskaņotības pakāpe, kuras mērķis ir materiālo straumju vadība.
Praktiskā loģistikas darbība ir funkcionāla. Lai to īstenotu, ir nepieciešams:
formēt loģistikas infrastruktūru;
sakārtot atlases, apstrādes un informācijas nodošanas sistēmu;
organizēt transportēšanu;
pienācīgi izvietot krājumus;
atkarībā no nepieciešamības veikt operācijas, kas saistītas ar krājumu uzglabāšanu noliktavās, ar kravas apstrādi un iesaiņojumu.
Tradicionāli galvenās pūles tiek novirzītas uz vislabāko rezultātu panākšanu katrā funkcionālajā apgabalā bez to savstarpējo saikņu aplūkošanass. Loģistika ir ļoti sarežģīta darbība, kas sastāv no atsevišķām operācijām, tādēļ tāda funkcionālā orientācija ir pilnīgi dabiska. Tomēr augsti rezultāti katrā funkcionālaja apgabalā ir svarīgi tikai tajā gadījumā, ja tas nekaitē vispārejai integrācijai.
Loģistika sen kļuvusi par praktisku biznesa instrumentu, un ar to ir saistīta 20-30% kopprodukta saņemšana tadās attīstītās valstīs kā ASV, Japāna, Vācija, Francija un Lielbritānija. Kā rāda arvalstu pieredze, loģistiku funkciju izpildes izmaksu samazināšana par 1% nodrošina uzņēmumam tādu efektu, kas ir vienāds ar produkcijas realizācijas apjoma palielināšanos par 10%. Loģistikas formu un pārvaldes metožu ieviešana ļauj praktiski likvidēt vai ievērojami samazināt visa veida ražošanas un produkcijas materiālo resursu krājumus, paātrināt apgrozījuma līdzekļu apriti, pazemināt produkcijas un preču kustības struktūras pašizmaksas, nodrošināt patērētāju pieprasījumu pilnīgu apmierinājumu attiecībā uz produkcijas kvalitāti, tās piegādes termiņiem un pēcapkalpošanu.
Kravu piegādes process no tirdznieciska tīkla pie klienta ir jebkuras preču kustības sistēmas neatņemama daļa. Dotais process, realizācija līdz galīgajam patērētājam, būtiski ietekmē galvenās preces īpašības, tādas kā: cena, asortimenta plasums, realizācijas termiņš utt.
Pēdējā laikā, kravu piegādes process ir parcietis nozīmīgas izmaiņas, kas skar, pirmkārt, transporta lomu piegādes sistēmā. Ja agrāk transporta sistēma bija patstāvīgi funkcionējoša struktūru, ar personīgajiem mērķiem un uzdevumiem, tad pašlaik komerciālo panākumu sasniegšanai, transporta sistēmai ir jāsadarbojas ar citām piegādes sistēmas sastāvdaļām, tādām kā noliktavas komplekss, piegādātāji un kravas patērētāji utt.
Tāpat parādījušās jaunas prasības, ko patērētāji izvirza pret piegādi. Mērķus un transportu apkalpošanas uzdevumus nosaka globālāki mērķi un visas piegādes sistēmas funkcionēšanas uzdevumi.…
