Ievads
Pētījuma temats tika izvēlēts tā aktualitātes dēļ, jo katrs cilvēks savas attīstības gaitā sastopas ar baiļu jūtām. Bailes ir cilvēka dzīves neatņemama sastāvdaļa. Gan pieaugušie, gan bērni zina, ka šīs jūtas ir mokošas. Lai bērns varētu uzveikt savas bailes, viņam ir nepieciešama pieaugušo palīdzība. Tāpēc ikvienam pedagogam ir svarīgi izprast baiļu fenomena būtību un tā lomu cilvēka dzīvē, kā arī meklēt veidus, kā palīdzēt bērniem tikt ar bailēm galā, lai tās neietekmētu negatīvi viņu turpmāko dzīvi un attīstību.
Bērnībā baiļu jūtas izpaužas spilgti un no tām cieš ne tikai bērni, bet arī viņu vecāki. Pieaugušie bieži vien nezina, kā reaģēt uz bērna bailēm – vai nepievērst tām uzmanību, vai nopietni uztraukties un meklēt speciālista palīdzību. Ikvienam no vecākiem ir svarīgi pareizi izprast sava bērna jūtas un sniegt nepieciešamu palīdzību. Arī pedagogiem ir jāizprot bērnu rīcības cēloņi un jāmeklē atbilstoša pieeja katram audzēknim. To var panākt, labi iepazīstoties ar problēmu un izprotot tās būtību. Ir nozīmīgi, lai visi, kas ir iesaistīti bērna audzināšanā, saprastu, ka ir jācīnās nevis ar baiļu izpausmi, bet gan ar to cēloņiem.
Jautājums par bērna bailēm tika pētīts jau sen un joprojām ne tikai nav zaudējis savu aktualitāti, bet pat ir palicis vēl svarīgāks. Tas ir saistīts ar pārmaiņām cilvēces dzīvē, jaunu atklājumu un izgudrojumu parādīšanos, apkārtējās vides un visas mūsdienu sabiedrības problēmām. Kā pieaugušo, tā arī bērnu dzīvē laika gaitā notiek izmaiņas. Līdz ar to pētījuma jautājumam rodas arvien jauni aspekti, jo mūsdienu sabiedrība rada arvien jaunas bailes, ar ko nemitīgi sastopas bērni un pieaugušie. Bet pastāv arī tādas bailes, kuras ir vienādas dažādu tautību bērniem, tās parasti ir raksturīgas noteiktam vecumam. Šīs bailes ir neatņemama bērna attīstības sastāvdaļa. Pedagogiem ir jāpārzina paņēmieni, kas palīdzētu bērniem veiksmīgi iziet katru vecumposmu, negūstot traumējošu pieredzi.
5 – 6 gadu vecums ir posms, kad bērns sāk apzināties robežu starp reālo un iztēloto, līdz ar to rodas jaunas bailes, kurām ir racionāls pamats. Tajā pašā laikā šī robeža līdz galam izveidojas tikai 7 gadu vecumā, tāpēc 5-6 gadīgiem bērniem diezgan augstā līmenī paliek bailes no iztēles tēliem. Ņemot vērā šīs īpatnības, pētījumam tika izvēlēts tieši šis vecumposms.
Darbā ir aplūkoti dažādu laika posmu zinātnieku darbi, lai problēmu apskatītu vispusīgi. Tiek apskatīta gan baiļu fizioloģiskā izpausme, gan to psiholoģiskā puse. Uz tā pamata radās iespēja spriest par nosacījumiem, kuru ievērošana ir nepieciešama, lai palīdzētu novērst bērna baiļu iekšējos cēloņus, un iespējamiem bērnu baiļu pārvarēšanas
paņēmieniem.
Lai iegūtu informāciju par to, kādas metodes un paņēmieni parasti tiek izmantoti pedagogu darbā, tika veikta pedagogu aptauja. Pētījuma ietvaros tika praktiski pārbaudīta pedagoģisku paņēmienu pielietošanas efektivitāte 5-6 gadīgu bērnu baiļu pārvarēšanas procesā.
Pētījuma objekts:
Bailes kā bērna attīstības sastāvdaļa.
Pētījuma priekšmets:
Pedagoģiskie paņēmieni 5-6 gadīgu bērnu vecumposmu baiļu pārvarēšanai.
Darba mērķis:
Izpētīt 5-6 gadīgu bērnu baiļu fenomenu un tā pārvarēšanas pedagoģisku paņēmienu efektivitāti.
Hipotēze:
5-6 gadīgu bērnu bailes, kuras nav patoloģiskas, ir iespējams mazināt un pārvarēt, pielietojot dažādus pedagoģiskus paņēmienus atbilstoši bērnu vecuma un individuālās attīstības īpatnībām.
Darba uzdevumi:
1. Analizēt baiļu fenomena aprakstu pedagoģiskajā un psiholoģiskajā literatūrā.
2. Izzināt baiļu jūtu veidošanos un izpausmes bērnībā.
3. Noteikt, kādas bailes izpaužas bērniem 5–6 gadu vecumā, kādi ir šo baiļu cēloņi, un kādas bailes ir jācenšas pārvarēt.
4. Izzināt bērnu baiļu pārvarēšanas nosacījumus un konkrētus pedagoģiskus paņēmienus.
5. Veicot pētījumu:
- iegūt datus par pedagogu izmantojamajiem paņēmieniem, palīdzot bērniem pārvarēt bailes;
- praktiski pārbaudīt pedagoģisko paņēmienu pielietošanas efektivitāti 5–6 gadīgu bērnu baiļu pārvarēšanas procesā.
Teorētiskās un empīriskās pētīšanas metodes hipotēzes pārbaudei atbilstoši mērķim:
• Teorētiskā metode – pedagoģiskās un psiholoģiskās literatūras analīze.
• Empīriskās metodes – aptauja, eksperiments.
…
