-
Pēdējās gribas rīkojuma izpildīšana un iztulkošana
Nr. | Chapter | Page. |
Ievads | 8 | |
1. | Pēdējās gribas rīkojuma izcelšanās un vēsturiskā attīstība | 8 |
1.1. | Pēdējās gribas rīkojuma izcelšanās un vēsturiskā attīstība pasaulē | 8 |
1.2. | Pēdējās gribas rīkojuma izcelšanās un vēsturiskā attīstība Latvijā | 14 |
2. | Pēdējās gribas rīkojumu būtība un to iztulkošana | 23 |
2.1. | Tiesiska darījuma iztulkošanas jēdziens | 23 |
2.2. | Testamentu un mantojuma līguma iztulkošanas problemātika | 27 |
2.3. | Testamentāro mantinieku un uz neatraidāmo daļu tiesīgo interešu sadursme | 40 |
3. | Pēdējās gribas rīkojuma izpildīšana | 46 |
Secinājumi un priekšlikumi | 59 | |
Izmantotās literatūras un avotu saraksts | 62 |
SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI
Pēdējās gribas rīkojumi Latvijā ir divi veidi: testaments un mantojuma līgums. Atbilstoši spēkā esošajam tiesiskajam regulējumam kā obligāts nosacījums ir pēdējās gribas izteikums rakstveidā. Tāpat, Civillikums paredz ne tikai rakstveida formu, bet arī īpašu rakstveida formu, t.i. taisītu pie notāra vai bāriņtiesā (publiskie testamenti) un mantojuma atstājējam pašrocīgi visu testamentu uzrakstot un parakstot (privātie testamenti). Autors secina, ka liecinieku obligātās līdzdalības izslēgšana testamentu sastādot, ir atzīstams kā pamatots grozījums Civillikumā. Attiecībā par privātajiem testamentiem autors uzskata, ka likumdevējs, ņemot vērā, ka mantojuma tiesības ir privātas tiesības, varēja paredzēt izņēmumus, kad notiktu atkāpe no prasības visu testamentu rakstīt pašrocīgi.
1. Priekšlikums: papildināt Civillikuma 446. pantu ar otro daļu sekojošā redakcijā:
„Gadījumos, ja mantojuma atstājējs veselības stāvokļa dēļ nevar visu testamentu rakstīt pašrocīgi, testamentu var sastādīt rakstveidā arī citā veidā, mantojuma atstājējam to parakstot.”
Iepriekš minēto priekšlikumu autors izvirza ar mērķi, lai personas nespēja vērsties pie notāra vai bāriņtiesā, kas var būt pamatota ar dažādiem objektīviem apstākļiem, un vienlaicīgi nespēja pašrocīgi uzrakstīt testamentu, neatņemtu tam tiesības dot pēdējo rīkojumu. Autors var secināt, ka, ja Civillikuma 456. panta pirmā daļa paredz tiesības izdarīt izlabojumus citai personai pēc testatora gribas, tad arī ir jāparedz imperatīva tiesību norma privāto testamentu formā.
Civillikuma 458.pants paredz, ka, ja testamentārais rīkojums acīmredzot nav nobeigts un noslēgts, tad tam nav nekāda spēka. Tā kā šāds tiesiskais regulējums apgrūtina iztulkot testatora gribu, ņemot vērā, ka privātos testamentos persona sastāda pati bez amatpersonas līdzdalības, iepriekš minētais pants jāprecizē, veicot grozījumus:
2. Priekšlikums: izteikt Civillikuma 458. pantu sekojošā redakcijā:
„Ja testamentārais rīkojums acīmredzot nav nobeigts un noslēgts, tad tam nav nekāda spēka. Par acīmredzot nenobeigtu un noslēgtu uzskata testamentu, kuru testators nav parakstījis.”
Publiskā testamenta priekšrocība ir tā, ka to sastāda lietpratēji – notārs vai bāriņtiesa darbinieks. Tādejādi saturiski tas noteikti būs tāds, kura iztulkošanā šaubas vai nu neradīsies vai radīsies reti. Sastādot privātos testamentus, ko persona dara pēc sava ieskata, var veidoties, ka paustā griba ir jāprecizē. Civillikums paredz, ka privāts testaments iegūst publiska testamenta spēku, ka tiek nodots glabāšanā notāram vai bāriņtiesai. Tomēr saturiski tas paliek tāds, kādi to testators ir uzrakstījis. Autors izvirza kā priekšlikumu grozīt Civillikuma 443. pantu, atbilstoši Civillikumā ietvertajam regulējumam par tiesiskiem darījumiem.…
Diplomdarba tēma ir „Pēdējās gribas rīkojuma iztulkošana un izpildīšana.” Pētījuma mērķis: atklāt problēmjautājumus, kas saistīti ar pēdējās gribas rīkojuma iztulkošanu un izpildīšanu mantojuma lietās un sniegt priekšlikumus grozījumiem tiesību aktos par šo tēmu. Darba gaitā mērķa sasniegšanai tiek izmantotas vairākas izpētes metodes: 1. Vēsturiskā, kuru pielietojot tiek analizēta pēdējās gribas rīkojumu vēsturiskā attīstība gan pasaulē, gan Latvijā; 2. Analītiskā, kuru pielietojot tiek analizēta pēdējās gribas rīkojumu tiesisko regulējumu Latvijā; 3. Deskriptīvā, kuru pielietojot tiek pētīta pēdējās gribas rīkojumu iztulkošana; 4. Sistemātiskā, kuru pielietojot tiek vērtēti problēmjautājumi pēdējās gribas rīkojumu izpildīšana. Pētījuma rezultātā autors izdarīja secinājumus un izvirzīja priekšlikumus. Galvenie iegūtie pētījuma rezultāti ir: 1. Pēdējās gribas iztulkošanas būtības sasaiste ar pēdējās gribas rīkojumos pausto gribu. 2. Problēmjautājumu apzināšanās testamentārajā un līgumiskajā mantošanā paužot pēdējo gribu. 3. Pēdējās gribas izpildīšanas institūta izpēte un problēmjautājumu analīze Darba apjoms 65 lpp. Atslēgas vārdi: mantojuma tiesības, testamenti, mantojuma līgumi, darījuma iztulkošana, pēdējās gribas izpildītājs.
Pdf formāts.
- Komerctiesības un komercdarbības tiesiskās formas Latvijā un Krievijā
- Pēdējās gribas rīkojuma izpildīšana un iztulkošana
- Tiesisko darījumu iztulkošana
-
You can quickly add any paper to your favourite. Cool!Uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespējas pamataspekti Latvijas Republikas Civilprocesuālajās tiesībās
Term Papers for university95
-
Maksātnespējas pieteikums, tā veidi un sekas
Term Papers for university85
Evaluated! -
Procesuālo darbību un operatīvo kriminālmeklēšanas pasākumu integrācija noziegumu atklāšanā un izmeklēšanā
Term Papers for university73
Evaluated! -
Nepilngadīgo noziedzības vispārējas un speciālas prevencijas Latvijā
Term Papers for university66
Evaluated! -
Rīgas domes kultūras pārvaldes un tās iestāžu padotība: atsevišķi institucionālie un funkcionālie aspekti
Term Papers for university47