NOBEIGUMS
Bakalaura darbā veiktā Latvijas pensiju sistēmas analīze un identificētā problemātika, darba autoram ir ļāvusi veikt šādus secinājumus:
1. Pašreizējās sociālās apdrošināšanas sistēmas pamatnostādnes un organizācija ir tās vairāku gadsimtu garumā izveidojies produkts. Sociālās apdrošināšanas sistēmas pamati meklējami Vācijā 1889. gadā izveidoto Otto fon Bismarka sociālās apdrošināšanas sistēmu, var uzskatīt par nefondēto pensiju sistēmas (pay-as-you-go) pirmsākumiem.
2. Latvijā iedzīvotāju novecošanās, kā problēma tika ņemta vērā 1995. gadā, uzsākot pensiju reformu.
3. Sociālo iemaksu pārdalījums starp 1. un 2. pensiju līmeni vairāk veicina privāto pensiju fondu izaugsmi, nevis uzlabo šodienas pensionāru dzīves līmeni vai attīsta pensiju sistēmu kopumā.
4. Pilnīga valsts fondēto pensiju līdzekļu pārvaldes tiesību nodošana privātajam sektoram vairāk liecina par Latvijas finanšu iestāžu (banku, ieguldījumu sabiedrību) interešu lobēšanu, nevis par iedzīvotāju sociālekonomisko interešu aizsardzību.
5. Privāto pensijas fondu ieviešana neatvieglo demogrāfiskās problēmas, bet gan padara tās vēl nopietnākas, samazinot iedzīvotāju tekošos neto darba ienākumus.
6. Cits būtisks cēlonis, kam ir ietekme uz pieaugošo pensiju sistēmas krīzi Eiropas Savienības vecajās dalībvalstīs ir pieaugošais imigrācijas plūsmas process, kura rezultātā noteiktas darba vietas pakāpeniski aizpilda emigranti, kuru atalgojums, kā arī izglītības līmenis bieži ir zemāks, par pensijā aizgājušo ES iedzimto. Tā rezultātā tiek saražotas preces un pakalpojumi ar zemāku pievienoto vērtību, kā arī valsts sociālās aizsardzības budžetā tiek iemaksāti zemāki maksājumi.
…