Secinājumi un priekšlikumi
Secinājumi:
1. Sociālā politika būtībā ir valdības plāns, kura mērķis ir vienlīdzīgāk pārdalīt resursus visiem iedzīvotājiem, nodrošinot iespēju saņemt veselības aprūpi, izglītību un sociālo nodrošinājumu.
2. Sociālo politiku nosaka sabiedrībā dominējošās vērtības un problēmas, kas ar tām saistās - ģimene, darbs, nācija, ienākumi un mājas nodrošināšana.
3. Pensija veidojas no specifiska veida investēšanas pensiju sistēmā, kura nākotnē nodrošina pensiju izmaksu. Pensijas apmērs atkarīgs no pensijas uzkrāšanas perioda (sociālo iemaksu veikšanas stāža) un algas apmēra.
4. Pamatā pensiju sistēmas tiek balstītas uz trīs pīlāriem – 1. valsts vadītais nefondētais pensiju pīlārs, 2. – privāti pārvaldītais fondētais pensiju pīlārs, 3. – brīvprātīgais, privāti pārvaldītais, fondētais pīlārs.
5. Šī brīža pensiju politika un sistēmu pamati ir sākuši veidoties jau 19. gadsimtā pēdējā dekādē. Pirmās divas pensiju shēmas (vāciešu shēma 1889.gadā (saistīta ar ienākumiem) un dāņu shēma 1891. gadā (ar universālu pamatlikmi)) kļuva par galvenajiem modeļiem pensiju politikas veidošanā. Pirmā privātā shēma, kas ietekmēja pašreizējo privāto pensiju shēmu veidošanos un izplatīšanos, tika izveidota 20. gadsimta astoņdesmitajos gados.
6. Veicot reformas 90. gados, valstis ņēma vērā gaidāmās demogrāfiskās izmaiņas, tomēr pašreizējās sistēmas daudzās valstīs nepasargā to darbību no sabiedrības novecošanās sekām, kas nākotnē ļoti ietekmēs strādājošo iemaksu slogu un pensiju izmaksu apjomu.
7. Zviedrijas pensiju sistēmas finansiālo stabilitāti un pensiju augsto līmeni nosaka augstās sociālās apdrošināšanas iemaksas un automātiskie stabilizētāji, kas notur pensijām paredzētos līdzekļus un nākotnes pensiju saistības līdzsvarā, ļauj izmaksāt dāsnas pensijas, un uzkrāt finansiālas rezerves. Pozitīva iezīme ir arī noteiktais pensionēšanās vecums (65 gadi), kas ir augstākais pētītajās valstīs, un uz kuru būtu jātiecas arī Latvijai.
8. Apvienotās Karalistes pensiju sistēmā spēcīgs ir privāti pārvaldīto pensiju sektors, kas ir attīstījis personu individuālo ieinteresētību savu vecumdienu nodrošināšanā. Svarīga loma šajā sektorā ir Pensiju Aizsardzības fondam, kas rada garantijas pensiju pārvaldītāju bankrotēšanas gadījumā. Un no šīs iezīmes vajadzētu mācīties arī Latvijai. Tajā pašā laikā valsts radītais nodrošinājums pensionāriem ir mazs un sistēma ir ļoti komplicēta.
9. Rumānijas sistēma vēl ir salīdzinoši jauna un nav iespējams pilnībā spriest par tās darbības rezultātiem. Tomēr no Rumānijas Latvija var pārņemt kvalifikācijas perioda, kas dod tiesības uz pilnu pensiju, līmeni, vai vismaz mēģināt to pietuvināt šiem rādītājiem (Pilnai pensijas saņemšanai Rumānijā nepieciešami 30 gadi un 9 mēneši darba vīriešiem un 25 gadi un 9 mēneši darba sievietēm).
10. No izveidotās pensiju sistēmas struktūras viedokļa, Latvijas pensiju sistēma ir izveidota veiksmīgi.
11. Darba gaitā galvenās konstatētās vājās puses Latvijas pensiju sistēmā ir:
- zemais nodrošinājums pašreizējiem pensionāriem, kuru galvenokārt nosaka pensijām paredzēto finanšu nepietiekamība, pašreizējā pensiju aprēķināšanas bāze (algas periodā no 1996. līdz 1999. gadam);
- gaidāmā sabiedrības novecošanās, kuras ietekmes samazināšanai pagaidām nekas netiek darīts
- strādājošo personu ienākumu līmenis, kas neļauj veikt pietiekamus uzkrājumus trešajā pensiju līmenī, un nenodrošina lielu iemaksu apjomu pirmajā un otrajā pensiju līmenī;
- sabiedrības neinformētība galvenokārt par otrā līmeņa darbību un individuālā uzkrājuma veidošanas nepieciešamību;
- zems kvalifikācijas periods, kas dod tiesības uz pensiju, - tikai 10 gadi.
12. Veiktā ekspertu aptauja apstiprināja lielāko daļu darba gaitā konstatēto problēmu, kas atspoguļotas 11. secinājumā.
13. Eksperti citu pētīto valstu pensiju sistēmas nepārzina un par tām daudz un speciāli neinteresējas, bet var nosaukt galvenās pozitīvās un negatīvās šo sistēmu iezīmes.
14. Nepieciešamas radikālas izmaiņas, lai uzlabotu šī brīža un turpmāko Latvijas pensionāru stāvokli. Izmaiņām, pirmkārt, jāiekļauj valdības attieksmes maiņu un politisko lēmumu rūpīgāku pārdomāšanu, jo šī brīža pieņemtie lēmumi tikai pasliktina pensionāru nodrošinājumu. Neko nemainot, situācija neuzlabosies.
15. Darba sākumā izvirzītā hipotēze apstiprinājusies daļēji (skatīt 66. lpp.)
Priekšlikumi:
Latvijas Republikas Labklājības ministrijai:
1. Paaugstināt pensionēšanās vecumu vismaz līdz 65 gadiem tuvākajos desmit gados, un līdz ar to arī kvalifikācijas periodu, kas dod tiesības uz pensiju, vismaz līdz 15 gadiem.
Priekšlikums Finanšu un kapitāla tirgus komisijai:
2. Vismaz līdz 2014. gadam ieviest Latvijā fondu, kas būtu līdzīgs Pensiju Aizsardzības fondam Apvienotajā Karalistē, kas garantētu drošību privāto pensiju pārvaldītāju bankrotēšanas gadījumā.
…
