Anotācija
Autors darbā “Personālvadība pašvaldībā (uz Tukuma pilsētas un Tumes pagasta pašvaldību bāzes)” pierāda, ka bez personāla nav iespējas izveidot organizāciju, jo labāka personāla komanda, jo labāks gala rezultāts.
Autors darba sākumā analizē pašvaldības vietu valsts pārvaldē – katras demokrātiskas valsts pamatā ir attīstītas un stipras pašvaldības.
Autors raksturo teorija par personālvadību organizācijā, izvērtē esošo personālvadību Tumes pagasta un Tukuma pilsētas pašvaldību pārvaldēs un personālvadības pamatelementus: personāla plānošana, atlase, adaptācija, izglītošana, motivācija, novertēšana.
Autors darbā izmanto sarunu un anketēšanas metodes.
Autors darbā pierāda, ka izvirzītā hipotēze daļēji apstiprinās – mērķtiecīgi organizēta personālvadība nodrošina organizācijas rezultatīvu darbību.
Ievads.
Mūsdienās, kad palielinās iedzīvotāju publiskās vajadzības un tiesiskās intereses, pašvaldība ir tā valsts institūcija, kas to nodrošina noteiktas teritorijas iedzīvotājiem. To, cik sekmīgs ir pašvaldības darbs, nosaka pilsoņu ievēlētā lēmējinstitūcija - Dome (Padome), Domes (Padomes) izpildvaras vadītājs, kā arī izpildvara – Domes (Padomes) speciālisti. Tādēļ ir izvēlēts temats, kurā autors apskata personālvadību pašvaldībā.
Ikvienas organizācijas lielākā vērtība ir cilvēki, kas ar savu darbu, iniciatīvu un pozitīvo attieksmi veicina tās attīstību un labklājību. Darba devējs būs tikai ieguvējs, ja mācēs īstajā brīdī novērtēt darbinieku labākās idejas un priekšlikumus, gan viņu profesionālo kompetenci. Neatkarības sajūta, spēja patstāvīgi organizēt darbu un plānot laiku, skaidri apzinoties savus pienākumus, ir nozīmīgi darbinieku motivācijas faktori. Tikpat svarīgi ir radīt viņiem pēc iespējas labākus darba apstākļus, kas nereti prasa arī ievērojamas investīcijas.
Pēdējos gadu desmitos darba devēju un darbinieku attiecības ir būtiski mainījušās, tās neuzsver mantisko nevienlīdzību, bet vairāk balstās uz liberālās demokrātijas principiem. Par obligātām saimnieciskos procesos kļūst tādas nekomerciālas nozares kā statistika, socioloģija un psiholoģija, kas pēta, analizē un modelē lietišķās komunikācijas. Teorētiski un praktiski šīs atziņas izmanto cilvēkresursu jeb personālvadības zinātne.
…
