Pievienotās vērtības nodoklis Latvijā

Secinājumi un priekšlikumi
Izstrādājos šo diplomdarbu un pētot likumdošanu, dažādu autoru grāmatas un zinātniskos rakstus, kā arī analizējot dažādas praktiskās situācijas, autors nonāca pie vairākām atziņām un izvirzīja sekojošus secinājumus:
1. Pievienotās vērtības nodoklis ir daudz komplicētāks nekā pārējie valstī piemērojamie nodokļi, jo gan tā likmes, gan piemērošanā kā tāda var mainīties atkarībā no daudziem faktoriem, kā, piemēram, darījuma vieta vienam darījumam var mainīties, atkarībā no tā vai darījuma partneris ir vai nav reģistrēts nodokļa maksātājs.
2. Pievienotās vērtības nodoklis ir tas, kurš nodrošina valsts eksistenci, jo šis nodoklis sastāda būtisku daļu no kopējiem budžeta ieņēmumiem, līdz ar to valdība ar likmes maiņas palīdzību vai ietekmēt valsts ieņēmumus.
3. Autors secina, ka reģistrētam nodokļu maksātājam visizdevīgāk savus darījumus veikt ar citiem reģistrētiem nodokļa maksātājiem, jo tas dod tiesības atskaitīt priekšnodokli. Ja citas valsts darījuma partneris, kam tiek sniegts pakalpojums vai pārdota prece, ir reģistrēts nodokļa maksātājs, tad uzņēmums var piemērot 0% likmi, savukārt, ja darījums notiek ar nereģistrētu personu, darījums ir apliekams ar 21 % likmi un tas uzreiz kļūst otra darījuma partnera acīs dārgāks.
4. Vēl viens secinājums, kāpēc sabiedrībai ir izdevīgāk sadarboties ar citas dalībvalsts reģistrētu nodokļa maksātāju, jo tādā gadījumā nav jāreģistrējas darījuma partnera dalībvalstī, kā saimnieciskās darbības veicējam, respektīvi, uzņēmumam nav jātērē savs laiks un resursi.
5. Izstrādājot darbu, autors secina, ka jaunais spēkā esošais Pievienotās vērtības likums ir izstrādāts maksimāli līdzīgs ES Padomes direktīvai 2006/112/EK, gan struktūras ziņā, gan arī definējumu ziņā, kas samazina iespējamību, ka viena un tā pati norma tikts traktēta citādāk.
…