-
Politiskā režīma dinamika Krievijā V.Putina un D.Medvedeva prezidentūru laikā
Nr. | Chapter | Page. |
Ievads | 5 | |
TEORĒTISKĀ DAĻA | 8 | |
1. | Demokrātija un tās pazīmes | 8 |
2. | Hibrīdrežīma raksturojums | 15 |
METODOLOĢIJA | 22 | |
EMPĪRISKĀ DAĻA | 23 | |
1. | Vārda brīvība un cenzūra | 23 |
1.1. | Vārda brīvība un cenzūra V.Putina prezidentūras laikā | 23 |
1.1.1. | Amnesty International dati par vārda brīvību un cenzūru | 24 |
1.1.2. | Freedom House dati par vārda brīvību un cenzūru | 25 |
1.1.3. | Citi avoti par vārda brīvību un cenzūru | 26 |
1.2. | Vārda brīvība un cenzūra D.Mdvedeva prezidentūras laikā | 28 |
1.2.1. | Amnesty International dati par vārda brīvību un cenzūru | 28 |
1.2.2. | Freedom House dati par vārda brīvību un cenzūru | 29 |
1.2.3. | Citi avoti par vārda brīvību un cenzūru | 30 |
2. | Godīgas vēlēšanas | 32 |
2.1. | Godīgas vēlēšanas V.Putina prezidentūras laikā | 32 |
2.1.1. | Amnesty International dati par vēlēšanām | 32 |
2.1.2. | Freedom House dati par vēlēšanām | 33 |
2.1.3. | Citi avoti par vēlēšanām | 34 |
2.2. | Godīgas vēlēšanas D.Medvedeva prezidentūras laikā | 36 |
2.2.1. | Freedom House dati par vēlēšanām | 36 |
2.2.2. | Citi avoti par vēlēšanām | 37 |
3. | Izpildvaras un parlamenta attiecības | 40 |
3.1.1. | Freedom House dati par izpildvaras un parlamenta attiecībām | 42 |
3.1.2. | Citi avoti par izpildvaras un parlamenta attiecībām | 43 |
3.2. | Izpildvaras un parlamenta attiecības D.Medvedeva prezidentūras laikā | 44 |
3.2.1. | Levada Center un citu avotu dati | 44 |
4. | Izslēgtās grupas un NVO | 46 |
4.1. | Izslēgtās grupas un NVO V.Putina prezidentūras laikā | 47 |
4.1.1. | Amnesty International dati par izslēgtām grupām un NVO | 48 |
4.1.2. | Freedom House dati par izslēgtām grupām un NVO | 48 |
4.1.3. | Citi avoti par izslēgtām grupām un NVO | 49 |
4.2. | Izslēgtās grupas un NVO D.Medvedeva prezidentūras laikā | 52 |
4.2.1. | Amnesty International dati par izslēgtām grupām un NVO | 53 |
4.2.2. | Freedom House dati par izslēgtām grupām un NVO | 53 |
4.2.3. | Citi avoti par izslēgtām grupām un NVO | 53 |
5. | Pamattiesības | 54 |
5.1. | Pamattiesību normu neievērošana V.Putina prezidentūras laikā | 55 |
5.1.1. | Amnesty International dati par pamattiesību normu neievērošanu | 55 |
5.1.2. | Freedom House dati par pamattiesību normu neievērošanu | 56 |
5.1.3. | Citi avoti par pamattiesību normu neievērošanu | 57 |
5.2. | Pamattiesību normu neievērošana D.Medvedeva prezidentūras laikā | 58 |
5.2.1. | Amnesty International dati par pamattiesību normu neievērošanu | 58 |
5.2.2. | Freedom House dati par pamattiesību normu neievērošanu | 58 |
5.2.3. | Citi avoti par pamattiesību normu neievērošanu | 59 |
Secinājumi | 61 | |
Literatūras un avotu saraksts | 64 | |
Pielikumi | 70 | |
ANOTĀCIJAS | 74 |
Ievads
Krievijas virzība uz demokrātiju un likuma varas nostiprināšanu ir bijusi lēna un tajā pašā laikā apšaubāma. Lai arī Krievijā ir sastopami gandrīz visi demokrātijai raksturīgie institūti, tomēr demokrātijas kvalitāte jau kopš deviņdesmitajiem gadiem, kopš komunisma režīma sabrukuma, ir bijusi svārstīga. Šobrīd, Krievija vismaz ārēji cenšas parādīt, ka ir kļuvusi demokrātiskāka, tiek radīta ilūzija, ka, salīdzinoši ar V.Putinu, D.Medvedeva prezidentūras laikā valstī ir attīstījušies demokrātiskie institūti.
Krievija ir viena no ietekmīgākām valstīm pasaulē, tās lēmumi iespaido daudzas valstis. Savā pastāvēšanas laikā Krievija nemainīja valdību demokrātiskā veidā, izņemot divas reizes – Rurečevu dinastijas beigās un 1917.gada revolūcijas laikā, kad Krievija palika bez stabilas, tradicionālas autoritārās varas. Šie abi periodi Krievijā asociējas ar šausmām, vardarbību un pilsoņu karu. 1991.gadā pēc Padomju Savienības sabrukšanas Krievija nonāca trešo reizi šādā situācijā. Krievijas tauta nostājas izvēles priekšā balsojot par prezidentu vai tā opozīciju, kas līdztekus bija izvēle starp varu un haosu, tas lika Krievijas iedzīvotājiem balsot par mazākuma varu, lai izvairītos no vēstures pieredzes. Demokrātijas jēdziens Krievijas sabiedrībā ir izkropļots un drīzāk asociējas ar haosu un trūkumu, kāds valdīja deviņdesmitajos gados.
Mūsdienu pasaulē, līdz ar reliģisko uzskatu un politisko pārliecību dažādību, pastāv arī atšķirīgas politiskās sistēmas jeb valdīšanas formas. Tradicionāli izdala trīs politiskos režīmus, totalitāru, autoritāru un demokrātiju, bet ņemot vērā, ka pasaulē viss mainās, mainās arī izpratne par šiem režīmiem, tādēļ ir radies jauns jēdziens, kā hibrīdrežīms, kas nav ne viens no iepriekš minētajiem, bet tajā pat laikā tam ir raksturīgas gan autoritārisma, gan demokrātijas pazīmes. Neatkarīgi no tā, kāda iekārta pastāv valstī, no demokrātijas viedokļa ir svarīgi, lai pienākumi starp dažādu varu pārstāvjiem būtu sadalīti precīzi. Pēc demokrātijas politisko sistēmu klasifikācijas, Krieviju var pieskaitīt pie daļējas prezidentālas iekārtas, kad vara tiek dalīta starp prezidentu un parlamentu. Lai arī 1993.gadā pieņemtā konstitūcija ir saglabājusies, tomēr Putina režīms ir mainījis galvenos varas dalījuma principus. Valsts prezidents, līdz ar V.Putina stāšanos amatā 2000.gadā, ir kļuvis vēl dominējošāks pār izpildvaru, likumdevēju un tiesu varu. D.Medvedeva amatu jau pirmsākumā aizēnoja iepriekšējais prezidents, kas apzīmēja jaunievēlētā prezidenta apzīmējumu „Putina ieliktenis”, jo atšķirībā no citu prezidentālu valsts iezīmēm, kurās iepriekšējais prezidents paiet malā, dodot iespējas jaunajam prezidentam, tad šajā gadījumā Krievijā vēl savas prezidentūras laikā Putins nodrošināja, ka varēs turpināt savu politisko darbību jau premjera amatā. Arī Krievijas sabiedrībā valda uzskata, ka Medvedevs ir nonācis pie varas pateicoties Putinam, aptauju dati liecina, ka šādam apgalvojumam piekrīt 80% iedzīvotāju.
Darba teorētiskajā daļā autore apskatīs demokrātijas un hibrīdrežīmu galvenās pazīmes un ievirzes. „Demokrātijas pazīmes ir daudz pētītas un analizētas, bet būtu grūti identificēt vienādas demokrātijas, tomēr būtībā jebkuras demokrātijas sekmīgas funkcionēšanas pamatā ir konkrēti priekšnoteikumi, tādi kā politiskā kultūra, sabiedrības sociālā struktūra, iekšējie faktori kā ekonomika, politika, ideoloģijas un citi”1 Ņemot vērā, ka Krievija starptautiski tiek atzīta par hibrīdrežīmu, autorei šķiet būtiski aplūkot šādu režīmu raksturīgākās pazīmes un to virzību tuvāk, vai tālāk no demokrātijas. Pēdējos gados lēnām pieaug skepticisma līmenis par to, vai demokrātija ir labākā pārvaldīšanas forma. Šī tendence ir raksturīga tādām neliberālām demokrātijām kā Ķīna, Krievija, Irāna.2 Tāpat arī pēdējā laikā demokratizācijas pieaugums ir veicinājis interesi par tādu specifisku tēmu kā hibrīdrežīmu rašanās. Analītiķi Krieviju dēvē par sarežģītu hibrīda sistēmu, kurā vērojami gan demokrātijas, gan autoritāra režīma formas. Krievijā pastāv ļoti augsta politiskā kontrole, tanī pat laikā ir relatīvi zema faktiskā vardarbība vai spaidi. Demokrātijas uzturēšanas elementus nodrošina šķietami leģitīmas vēlēšanas, kā arī iedzīvotāju atgriezeniskā saite attiecībā pret pastāvošo politiku.3
Savukārt darba empīriskajā daļā darba autore pētīs politiskos procesus Krievijā. Balstoties uz teorijā izvirzītajām demokrātijas pazīmēm, tiks izvirzīti atbilstoši rādītāji, kuri tiks apskatīti par laika posmu no 2000.gada līdz 2010.gada Martam ieskaitot. V.Putins prezidenta amatā bija divus termiņus, no 2000. līdz 2008. gadam, šis ir liels laika posms, lai spētu veikt adekvātu analīzi par to, kādiem paņēmieniem valsts galva ir mainījusi politisko režīmu pēc B.Jeļcina prezidentūras, kas tiecās uz demokrātiska režīma nostiprināšanu. Pastāv arī versija, ka V.Putins varēja arī nenonākt prezidenta amatā, jo B.Jeļcina politiskā simpātija un sekotājs bija Boriss Ņemcovs, kurš savā grāmatā „Dumpinieka grēksūdze” atklāj Krievijas politikas aizkulises, ļaujot lasītājām izprast V.Putina nonākšanu prezidenta amatā. Salīdzinoši D. Medvedeva prezidentūras laiks iezīmē tikai 2008. gada līdz 2010.gada Martu un nav iespējams veikt pilnīgu tās analīzi, bet ir iespējams veikt salīdzinājumus gan ārvalstu medijos, gan iedzīvotāju viedokli par to, kurš režīms ir demokrātiskāks. Publiski viņš uzsver, ka ir demokrātiskāks savos uzskatos un darbos par savu priekšgājēju, veidojot Krievijas ārpolitiku atvērtāku un ieviešot liberālismu ekonomikā. Tiks analizēti politiskie procesi un tādi rādītāji kā vārda brīvība, mēdiju cenzūra, godīgas vēlēšanas, izolētas interešu grupas, NVO darbības ierobežošana, lēmumu pieņemšanas process Kremlī un parlamentā, kādi ir iedzīvotāju uzticības rādītāji šīm institūcijām, kā arī indivīdu pamattiesības.
…
Bakalaura darbs rakstīts latviešu valodā, to veido ievads, metodoloģija, teorētiskā un empīriskā daļa, secinājumi. Darba mērķis ir izpētīt vai politiskais režīms Krievijā D.Medvedeva prezidentūras laikā ir kļuvis demokrātiskās salīdzinot ar V.Putina prezidentūras laiku. Šī mērķa sasniegšanai tika veikti sekojošus uzdevumi: 1. izpētītas demokrātiska režīma un hibrīdrežīmu galvenās iezīmes; 2. pielīdzinātas demokrātiska režīma pazīmes objektīviem rādītājiem; 3. šīs pazīmes apskatītas V.Putina prezidentūras laikā no 2000. līdz 2007.gadam; 4. šīs pazīmes apskatītas D.Medvedeva prezidentūras laikā no 2008.gada līdz 2010.gada martam ieskaitot; Darba teorētiskajā daļā darba autore pēta demokrātijas un hibrīdrežīma galvenās pazīmes, kuras Krievijā sastopamās iezīmes norāda uz to, vai tā ir demokrātiska vai hibrīdrežīma valsts. Metodoloģijā darba autore pielīdzina galvenās demokrātijas pazīmes objektīviem rādītājiem, tādiem kā vārda brīvība, godīgas vēlēšanas, NVO darbība, fundamentālās indivīdu tiesības u.c. Darba empīriskajā daļā darba autore šos rādītājus analizē gan V.Putina, gan D.Medvedeva prezidentūru laikā. Autore pētīta un salīdzina šo rādītāju attīstību Krievijā laika posmā no 2000.gada līdz 2010.gada martam ieskaitot. Nozīmīgākie secinājumi. Hibrīdrežīms ir tāds režīms, kas nav demokrātija, lai gan valstī pastāv visi demokrātiskie institūti, tāpat tas nav autoritārs režīms, jo formāli politiskie procesi „saucas” demokrātiski un tam iztrūkst viena vai vairākas autoritāra režīma pazīmes. Tāpat darbā tika secināts, ka D.Medvedeva prezidentūras laikā politiskais režīms Krievijā, salīdzinot ar V.Putina prezidentūru, nav kļuvis demokrātiskāks, jo Medvedevs publiskās runās uzsver, ka ir atvērtāks un demokrātiskāks par savu priekšgājēju, tomēr reālas darbības tam neseko, un fakti liecina, ka Krievija drīzāk virzās uz autoritāru režīma tipu, nevis demokrātiju. Joprojām pastāv stingri vārda un izteiksmes brīvības ierobežojumi, vēlēšanu process nav kļuvis caurspīdīgāks, un ir pamatotas aizdomas par rezultātu falsificēšanu. Iedzīvotāju uzticības rādītāji tādām institūcijām, kā parlaments un valdība ir ļoti zemi, valstī aktīvi darbojas rasistiski, ksenofobiski un antisemītiski grupējumi, tanī pat laikā NVO darbība tiek ierobežota un apgrūtināta, turklāt valsts aparāts nespēj nodrošināt daudzu fundamentālu cilvēktiesību normu ievērošanu. Pēc darba autores atzinumiem Krievijas demokrātiskie rādītāji joprojām pasliktinās, tajā pastāv hibrīdrežīms, kas drīzāk tuvojas autoritāram režīmam.
- Masu informācijas līdzekļu loma citas etniskas grupas tēla veidošanā
- Pašvaldību funkcijas un to nodrošinājums
- Politiskā režīma dinamika Krievijā V.Putina un D.Medvedeva prezidentūru laikā
-
You can quickly add any paper to your favourite. Cool!Masu informācijas līdzekļu loma citas etniskas grupas tēla veidošanā
Term Papers for university64
Evaluated! -
Pašvaldību funkcijas un to nodrošinājums
Term Papers for university19
-
Rēzeknes pilsētas pašvaldības ekonomiskais raksturojums
Term Papers for university44
-
Krievijas un Eiropas Savienības partnerība un sadarbība: rezultāti, pretrunas, perspektīvas
Term Papers for university94
-
Jaunu pašvaldību veidošanas iespējas Latvijā
Term Papers for university73
Evaluated!