Potenciālais IKP, tā novērtēšanas metodes un situācija Latvijā

IEVADS
Tautsaimniecībām ir tendence ilgtermiņā pieaugt, bet tas notiek nevienlīdzīgā manierē. To pieauguma tempi mēdz variēt ap tautsaimniecības ilgtermiņa izaugsmes trendu. Tautsaimniecību tendence attīstīties cikliski jau ilgstoši ir bijusi viens no galvenajiem pētniecības virzieniem makroekonomikā. Jau 19.gs. ekonomikas teorētiķi sāka novērot to, ka vēsturiski ir novērojami ekonomiskās aktivitātes kāpumi un kritumi, t.i., uzņēmējdarbības cikli. Pie tam recesijas nebūt nenozīmē negatīvus pieauguma tempus – ātri augošajās jaunattīstības valstīs arī zemi pieauguma tempi var tikt uzskatīti par to. Makroekonomisko ciklu pētīšanas galveni uzdevumi ir noskaidrot ciklu biežumu, ilgumu, tos noteicošos faktorus, kā arī rādītājus, kuri ir apsteidzoši un kuri ir iepaliekošie. Kā arī pats galvenais jautājums un diskusijas speciālistu vidū ir par to, vai ciklu attīstība ir paredzama un kādi faktori tieši ietekmē cikliskuma rašanos – vai tie endogeni vai eksogēni, vai tā ir kopējā pieprasījuma un piedāvājuma interakcija, vai arī to ietekmē monetārie faktori. Ciklu pētniecība ir svarīga kā makro tā mikro līmenī, jo tiem ekonomiskajiem aģentiem, kam būs precīzākas prognozes attiecībā uz cikla garumu, būs iespēja savu ekonomisko darbību veikt pretcikliski, kas tiem var nodrošināt ievērojamus panākumus. Potenciālais IKP (Potential GDP) ir rādītājs, kurš norāda uz tautsaimniecības izlaidi pilnas nodarbinātības un citu resursu optimālas izlietošanas gadījumā. Būtībā matemātiska projekcija tam, cik lielu IKP rādītāju tautsaimniecība ir spējīga sasniegt augstas resursu izlietojuma efektivitātes gadījumā.
Lai arī potenciālā izlaide ir produktīvās ekonomikas kapacitātes mērs, tas tomēr nav tehnisks rādītājs, kurš nevarētu būt lielāks par faktisko izlaidi. Drīzāk tas ir ilgtermiņa izlaides rādītājs, kurš norāda uz optimālā resursa izlietojuma sasniegšanu. Ja faktiskā izlaide pārsniedz potenciālās izlaides līmeni, tad esošā izlaides kapacitāte parasti nostabilizējas, samazinot izaugsmes iespējas, kā arī papildus tam rodas spiediens uz inflācijas spirāli. Savukārt, ja faktiskās izlaides apjomi kļūst mazāki par potenciālo izlaidi, tad ir novērojams resursu pārpalikums un inflācijai ir tendence mazināties.
Bez tam potenciālā izlaide ir ne tikai kopējais piedāvājuma mērs, bet arī IKP trenda vērtējums. Ilgtermiņā reāla IKP trends parasti ir augšupejošs, jo vairāk resursu – darbaspēks un kapitāls – kļūst pieejami un tehnoloģiskās izmaiņas ļauj efektīvāk izmantot esošo resursu izmantošanu. Reālais IKP tāpat parāda īstermiņa variāciju ap ilgtermiņa trendu – galvenokārt, uzņēmējdarbības ciklu ietekmes dēļ un dažādu citu ārējo un iekšējo šoku dēļ, kurus ir ļoti grūti paredzēt un novērtēt. Analītiķi parasti vēlas novērtēt pamata trendu vai galveno virzītājspēku, izņemot no IKP pieauguma šos īstermiņa šokus. Tāpat tiek mēģināts samazināt īstermiņa šoku ietekmi uz IKP ilgtermiņa trenda novērtējumu. Potenciālais IKP kā rādītājs īpaši svarīgs ir valsts tautsaimniecības vidējā termiņa rezultātu prognozēšanā. Tas attiecas gan uz IKP augsmi vidējā termiņā, gan inflācijas spiedienu, gan arī budžeta sabalansētību. Tajā pat laikā pasaulē ekonomisti uzskata, ka potenciālā IKP novērtēšanai ir ievērojami pretargumenti:
Šai koncepcijai ir visai vienpusīgs skatījums uz inflācijas cēloņiem, pat īsā termiņā. Tā ietver sevī uzskatu, ka inflāciju izraisa naudas daudzuma pieaugums, nevis tas, kurā cikla pozīcijā atrodas tautsaimniecība;
Potenciālais IKP ir ļoti nestabils rādītājs un variē tik stipri, ka ir neiespējami to noteikt precīzi, īpaši pēdējos laika rindas periodus, tādējādi šis rādītājs nav derīgs politikas izstrādes procesam un prognozēšanai. Piemēram, ASV kongresa budžeta departaments savos pētījumos nonācis pie slēdziena, ka potenciālais IKP tiešām īstermiņā ne pārāk labi raksturo valsts tautsaimniecības attīstības trendu. Savukārt 10 gadu projekciju veidošanai tieši šis rādītājs ir atzīts par vispiemērotāko.
Tautsaimniecības attīstība vienmēr notiek balstoties uz cikliskumu, ko apraksta vairāki teorētiķi - ciklu pētnieki. Šis cikliskums parasti ir definējams caur kopējā pieprasījuma un piedāvājuma faktoriem preču un naudas tirgos. Tieši potenciālais IKP ir rādītājs, kurš norāda uz cikliskās komponentes ietekmi uz faktiskā IKP novirzi no tā ilgtermiņa trenda. Maģistra darba ietvaros tiks analizēta šobrīd EK pastāvošā potenciālā IKP aprēķināšanas metode, kuras pēc autora domām neatbilst vairāku „jauno dalībvalstu" specifikai. Autors uzskata, ka Latvijas gadījumā pēdējos gados valsts potenciālā izaugsme ir bijusi pārvērtēta, galvenokārt statistisku efektu dēļ. Īpaši uzmanība tiek pievērsta tam, kā tiek novērtēts kapitāla apjoms ražošanas funkcijas ietvaros. Pēdējā darba nodaļā autors sniedz priekšlikumus, ar kuru palīdzību iespējams novērst potenciālā IKP pārvērtēšanu, tam par pamatu izmantojot kapitāla izdalīšanu sīkākās komponentēs – ražojošais kapitāls, nekustamais īpašums, automobiļi utt. Maģistra darba mērķis – izpētīt potenciālā IKP novērtēšanas dažādās metodes, veikt Latvijas izlaižu starpības novērtējumu, kā arī izstrādāt priekšlikumus jaunas metodes izveidei, ar kuras palīdzību iespējams novērtēt izlaižu starpības Eiropas Savienības „jaunajās" dalībvalstīs. Maģistra darba uzdevumi:
Pamatojoties uz speciālo literatūru, izpētīt potenciālā IKP nozīmi valsts tautsaimniecības stāvokļa cikliskajai noteikšanai un veidus tā novērtēšanai;
Pamatojoties uz gūtajām teorētiskajām atziņām, izpētīt Latvijas potenciālās izlaides sakarību ar Oukena likumu (Okun’s law) un Filipa līkni (Phillips curve), veicot ekonometrisko analīzi;
Veikt izlaižu starpību ietekmes analīzi uz Latvijas ciklisko koriģēto budžeta bilanci;
Izstrādāt secinājumus un priekšlikumus ES „jauno dalībvalstu‖ izlaižu starpības novērtēšanas metodikas uzlabošanai. Maģistra darba pētījuma objekts – potenciālais IKP un tā aprēķināšanas metodes. Maģistra darba struktūra – 1.nodaļā autors, balstoties uz speciālo literatūru, analizē ekonomikas teorētiķu (Kondratjeva, Kuzņeca u.c.) vispārīgos uzskatus par ekonomikas cikliem un cikliskumu, kā arī izklāsta dažādās teorētiskās metodes potenciālās izlaides novērtēšanai. Tāpat 1.nodaļā autors, balstoties uz speciālo literatūru, veic potenciālā IKP un Filipa līknes, un Oukena likuma savstarpējās sakarības analīzi. 2.nodaļā autors apraksta metodi, pēc kuras šobrīd LR FM veic potenciālās izlaides novērtēšanu, kā arī veic tās analīzi un norāda uz iespējamajiem tās trūkumiem. Papildus tam autors veic cikliski koriģētās budžeta bilances aprēķinu, novērtējot izlaižu starpību ietekmi uz to. Tāpat šajā nodaļā autors veic potenciālā IKP, izlaižu starpību un cikliski koriģētās budžeta bilances aprēķinus, vadoties pēc šobrīd vispārpieņemtās kopējās Eiropas Komisijas metodoloģijas, analizē rezultātus un norāda uz to neprecizitātēm un problēmām. 3.nodaļā savukārt autors izklāsta uzlabojumus, kas būtu jāievieš precīzākas potenciālās izlaides novērtēšanai ES „jaunajās dalībvalstīs". Tāpat šajā nodaļā autors veic Latvijas potenciālās izlaides aprēķinu, balstoties uz veiktajiem statistiskajiem un metodoloģiskajiem uzlabojumiem, kā arī salīdzina rezultātus ar tiem, kas aprēķināti pēc EK kopējās metodoloģijas. Šīs nodaļas rezultātā autors veic secinājumus par abu metožu precizitāti un korektumu, kā arī par to, vai autora izstrādātā metodoloģija ir praktiski pielietojama turpmākajos aprēķinus. Tāpat autors sniedz priekšlikumus, kuri būtu jāievēro, veicot turpmākus potenciālā IKP novērtējumus gan Latvijā, gan Eiropas Savienības valstu vidū.
Maģistra darba izstrādes procesā izmantota:
speciālā ekonomiskā literatūra – pasaulē atzītu makroekonomistu R.Dornbuša, S.Fišera, R.Starca, kā arī O.Blanšāra grāmatas.
statistiskā informācija – Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes dati, Eurostat un Ameco datu bāzes.
Latvijas Republikas Finanšu ministrijas nepublicēta informācija – prognozes attiecībā uz bruto pamatkapitāla veidošanu un darbaspēka trendiem vidējā termiņā. Maģistra darbā iekļauto aprēķinu veikšanai autors izmantojis MS Office Excel 2007 programmatūras rīkus, kā arī statistisko paketi Eviews 6.0.
Maģistra darba izstrādē izmantotas ekonomiskās analīzes, statistiskās analīzes metodes (salīdzināšana, vidējo un relatīvo lielumu rēķināšana u.c.), kā arī ekonomiski matemātiskās metodes (regresijas, autoregresīvie modeļi, sezonālā izlīdzināšana u.c.). Maģistra darba pētījama periods ir laika posms no 1995. līdz 2011.gadam, jo potenciālā IKP aprēķināšanai nepieciešamā statistiskā informācija ir pieejam tikai laika posmam sākot no 1995.gadu. Tā kā temats ir ciešā saistībā ar plaši specializētajā literatūrā aprakstīto augsmes teoriju un izaugsmes modeļiem, tad autors norobežojas no to aprakstīšanas, apskatot tikai augsmes teorijas apakšdisciplīnu – ekonomisko cikliskumu.
Autora veiktie aprēķini attiecībā uz Latvijas potenciālo IKP, izlaižu starpībām un cikliski koriģēto budžeta bilanci ir veikti, izmantojot statistisko informāciju, kas ir bijusi pieejama uz 2009.gada 15.martu. Tāpat aprēķini ir balstīti uz LR Finanšu ministrijas un Starptautiskā Valūtas fonda kopējām makroekonomisko un fiskālo indikatoru prognozēm laika periodam no 2009. līdz 2011.gadam.…