IEVADS
Vēlēšanas ir viens no demokrātiskākajiem veidiem, kad iedzīvotājiem ir iespēja izteikt savu viedokli. Jo lielāka ir pilsoniskā līdzdalība vēlēšanās, jo pilnvērtīgāka ir demokrātija: „Pilsoniskās sabiedrības atbalstītāji uzskata, ka pastāv saikne starp pilsonisko sabiedrību un valsti, kas savukārt kalpo kā svarīgs demokrātiskas sabiedrības komponents. Pilsoniskā sabiedrība tiek uztverta kā nozīmīga demokrātijas elementu sastāvdaļa. Tiek uzskatīts, ka demokrātiju kopumā veido tā, kā to pieprasa pilsoniskā sabiedrība. Pilsoniskā sabiedrība no demokrātijas pieprasa publisko sfēru kā sasniedzamu institūciju.” Diemžēl ir ļoti daudz cilvēku, kuri tomēr vēlēšanās nepiedalās tādējādi ļaujot citiem izvēlēties viņu vietā. Lai viedoklis veidotos, ir ļoti svarīgi sekot līdzi politiskajām norisēm, vērtēt politiķus, partijas un to ideoloģijas.
Latvijā cilvēku politiskā aktivitāte jau ilgu laiku ir bijusi un ir ļoti zema, ar katrām vēlēšanām palielinās neizlēmīgo vēlētāju skaits, reti kurš iesaistās kādā politiskā partijā un seko līdzi politiskajām norisēm, bet, nenoliedzami, lai arī daudziem politika ir vienaldzīga – viedoklis par notiekošajiem procesiem ir un būs katram. Bieži ir dzirdams, ka politika, sabiedrības acīs, ir “netīra lieta”. Varbūt tas ir iemesls kāpēc iedzīvotāji cenšas no tās attālināties gluži kā no kaitīga ieraduma. Nemaz nerunājot par pirmsvēlēšanu laiku, kas sākas jau vairākus mēnešus iepriekš, kad cilvēkos izraisās vislielākā nepatika pret politiku, politiķiem un partijām. Un ir praktiski neiespējami pārliecināt sabiedrību, ka partijas rīko kampaņu izglītošanas nolūkos. Neskatoties uz to, Latvijā ir pietiekami daudz politiskās partijas un apvienības, kurās darbojas cilvēki, kuriem, jādomā, ir savas idejas, domas un priekšlikumi par to kādai ir jābūt valsts pārvaldei un kuri vēlas celt tautas labklājību. Sabiedrībā valda viedoklis, ka politiskās partijas ir skaitliski mazas apvienības, kur cilvēki apvienojas, lai apmierinātu savas intereses. Ir nepareizi uzskatīt, ka partijās ir jābūt miljoniem biedru, jo šāda prakse nekur pasaulē nepastāv. Jebkurā gadījumā arī tie cilvēki, kuri apvienojas partijās, ir ar kopīgu ideoloģiju un mērķi.
Politiskās dzīves un politisko partiju viens no galvenajiem darbības posmiem ir vēlēšanas, kuru nekādā gadījumā nevar uzskatīt par “vienas dienas pasākums”, tas ir ilglaicīgs un rūpīgi plānots, kur visi politiskie spēki izvirza vienu mērķi – uzvaru. Tikai un vienīgi uzvara vēlēšanās var dot iespēju ieviest savu ideoloģiju un savu politisko kursu. Kādreiz pat saka, ka nākamajā dienā pēc vienām vēlēšanām sākas gatavošanās nākamajām vēlēšanām. Tas nozīmē, ka sabiedrības uzmanība nepārtraukti tiek pievērsta politiskajām norisēm un partijām. Īstenībā kārtīga, redzama kampaņa notiek dažus mēnešus pirms vēlēšanām, kad nepaiet garām kādai politiskai vides reklāmai, neredzēt reklāmu televīzijā un nesaņemt politisko materiālu pasta kastītē nav iespējams. Lai pievērstu sabiedrības uzmanību noteiktam politiskam spēkam, tiek izlietoti daudz līdzekļu tādēļ nenoliedzami vēlēšanas ir ļoti dārgs pasākums. Tomēr naudas līdzekļu izlietojums vēlēšanās spēlē ļoti lielu lomu vēlēšanu rezultātos (par piemēru ņemot pēdējās 9. Saeimas vēlēšanas, kuras notika 2006. gada 7. oktobrī). Reāli skatoties, ja priekšvelēšanu tēriņu lielumam nebūtu nozīmes, tad partijas nemaz necenstos tik daudz resursus izlietot, pat apejot pašu ieviestos likumus. Nevar arī noliegt, ka kampaņas izstrāde un vadīšana prasa ne tikai ļoti lielus finansiālos līdzekļus, bet arī cilvēku resursus.
Šobrīd, kad 9. Saeimas vēlēšanas jau ir garām un Saeimas deputāti ievēlēti jau darbojas, var vieglāk atskatīties uz vēlēšanu laiku, kampaņām, reklāmām un visa šī procesa rezultātiem. Jebkuras politiskās partijas mērķis veidojot reklāmu kampaņas ir iegūt pēc iespējas lielāku iedzīvotāju atbalstu vēlēšanās, tādēļ tas ir laiks, kad deputātu kandidāti ir gatavi solīt visu, ko vēlētājs vēlas, lai iegūtu to uzticību. Kampaņas efektivitāte vairāk tiek vērsta uz to lielo vēlētāju loku, kuri nav izlēmuši kam savu balsi atdot.
Bakalaura darbam izvirzu mērķi izpētīt politiskās kampaņas reklāmas ietekmi uz 9. Saeimas vēlēšanu rezultātiem, cik liela nozīme ir televīzijas reklāmai un kā tā ietekmē vēlētāju izvēli vēlēšanās. Ņemot vērā, ka kampaņa sastāv no daudziem elementiem un visus aptvert nav iespējams, tad došu ieskatu kampaņu veidos, proti, politiskajās kampaņās un vairāk pievērsīšos politiskajai reklāmai un tās atspoguļojumam televīzijā. Noskaidrošu kādēļ politiskās partijas par galveno mēdiju izvēlas reklāmu televīzijā un cik tā ir efektīva attiecībā pret vēlētāju izvēli. Aplūkošu vai reklāma ir vienīgais, noteicošais faktors, kas ietekmē vēlēšanu rezultātus.
Darba izstrādes gaitā mēģināšu noskaidrot sekojošus jautājumus:
• kādi ir kampaņu veidi, priekšvēlēšanu kampaņas;
• politiskās kampaņas, reklāmas mērķi un būtību;
• cik liela ir nozīme politiskajām kampaņām;
• kas ir politiskā reklāma, televīzijas reklāmu nozīme;
• priekšvēlēšanu kampaņu ierobežojumus, regulējumu;
• kā politiskā reklāma ir ietekmējusi vēlēšanu rezultātus;
• iedzīvotāju attieksmi pret politisko reklāmu un kampaņu tēriņiem.
…
