Identitātes veidošanās ir nozīmīgs process cilvēka attīstībā. It sevišķi jauniešu periodā, kad nākas izvēlēties savu profesiju. Izveidot savus mērķus, apzināties, ko es gribu sasniegt savā dzīvē, uz ko esmu spējīgs.
Identitātes veidošanās ietekmē daudzi faktori, piemēram, ģimene, vienaudži, un citas sociālās grupas, ar kurām notiek indivīda mijiedarbība.
Runājot, par profesionālo identitāti, jaunieši izvēlas profesiju pēc saviem ieskatiem un kritērijiem.
Profesijas izvēle nav atkarīga tikai no paša jaunieša uzskatiem un vērtībām, lielu nozīmi ieņem arī piederība pie sociālā slāņa, no cilvēka materiālajām iespējām, vecāku ietekmes, kā arī no profesijas prestiža.
Profesionālā darbība ir ļoti svarīga cilvēka dzīves sastāvdaļa, turklāt ne tikai kā iztikas avots. Tieši apzināts darbs cilvēkus atšķir no citām dzīvām būtnēm.
Darbs, ja tā saturs sakrīt ar cilvēka motīviem, dod ne tikai materiālo, bet arī morālo atalgojumu, ir cilvēka pašnovērtēšanas un pašcieņas avots.(Garleja, Vidnere, 2000)
Visgrūtāk jauniešiem ir izšķirties, pieņemt lēmumus- viņu dzīvē ir daudz jaunu iespaidu, kas nepārtraukti ielaužas nenobriedušajā “Es” veidolā.
Nav viegli atrast savu vietu sabiedrībā, pašam izprast sevi un dzīvot saskaņā ar savām un sava laikmeta prasībām. Students kā personība pats sev kļūst par padziļinātas izpētes objektu un šī procesa rezultāts izpaužas pašpieņemšanā- sevis kā unikālas un cienījamas personības pozitīvā emocionālā uztverē.
Tieši jauniešu vecumā sevis izpratne un iepazīšana, savu vērtību apzināšanās palīdz dzīvot, pieņemt lēmumus kā ikdienā, tā arī sarežģītās situācijās, palīdz atrast, saglabāt un pilnveidot savu identitāti.
Runājot par profesionālo identitāti Latvijā, var novērot to, ka pēdējos 10 gados ir mainījies profesiju prestižs no humanitārās ievirzes uz ekonomiskas ievirzes profesijām (ekonomika, datori, bizness, menedžments) populāra ir arī psihologa profesija, kas varētu liecināt par jauniešu nespēju tikt galā ar savām iekšējām un sabiedrības psihiskajām, emocionālajām, morālajām problēmām, ar vecāku un skolotāju “psiholoģisko neizglītotību”. Jaunieši visā pasaulē ar katru desmitgadi kļūst arvien patstāvīgāki, emancipētāki, vēlas paši risināt savas iekšējās problēmas. Tāpat katrā nākamajā desmitgadē var mainīties dažādu profesiju un nodarbību formu prestižs.
Par identitātes kā personību vispusīgi un arī kvalitatīvi raksturojošas psiholoģiskas kategorijas daudznozīmību liecina fakts, ka teorētiski tā tiek analizēta no dažādiem aspektiem. Tiek runāts par fizisko, sociālo, dzimuma, nacionālo, individuālo, grupas, profesionālo u.c. identitāti, un katrs aspekts atsedz kādu būtisku niansi kopējā personības izpratnes kontekstā.
…