Veidojot mūsu valstī pilsonisku sabiedrību, vērība pievēršama ne vien ekonomiskajām pārmaiņām, bet arī Latvijas galvenajai bagātībai- tās cilvēkiem, viņu intelektuālā potenciāla, radošuma (kreativitātes) atraisīšanai un attīstīšanai.
Kreativitāte ir saistīta ar iedzimtību. Līdzīgi citām īpašībām, dažādiem indivīdiem tā piemīt dažādā pakāpē. Ja cilvēks ir radošs, viņš mēdz tāds būt visās savās izpausmēs- ne tikai savā profesionālajā, radošajā darbībā, bet arī dzīves stilā- ārējā veidolā, saskarsmē, mājas iekārtojumā u.c. (Bebre, 1987.).
Piekrītu Ļeva Vigotska (1999.) uzskatam, ka radošumu veicina mērķtiecīgi organizēta skolas garīgā atmosfēra, kas stimulē pievērsties radošai darbībai, tātad netieši- ar vides radīšanas starpniecību. Te arī nonākam pie fakta, ka skolēnu kreativitāti var rosināt viņu skolotāji.
Aizvien vairāk mūsdienu sabiedrībā ir dzirdami uzskati, ka ar katru paaudzi sastopamas arvien mazāk radošas personības. Pastāv uzskats, ka mūsdienās nav radošu bērnu, taču tā nebūt nav. Radošums mīt ikvienā no mums, tikai atliek tos mērķtiecīgi attīstīt un pilnveidot. Tas arī pamudināja autori pievērsties šim tematam un izpētīt to sīkāk, lai noskaidrotu, kas ietekmē pusaudžu radošumu.
Pētījuma objekts: Radošums mājturības stundās.
Pētījuma priekšmets: Pusaudžu radošuma attīstība mājturības stundās.
Mērķis: Pamatot pusaudžu radošuma attīstību mājturības stundās.
Hipotēze: Radošuma attīstību sekmē: skolotāja personība un profesionalitāte, skolotāja un skolēna savstarpējā mijiedarbība.
Pētījuma metodes:
1.zinātniskās literatūras analīze,
2.personīgās pieredzes refleksija,
3.netiešā novērošana,
4.anketēšana.
Uzdevumi:
1. studēt pieejamo speciālo psiholoģisko un speciālo literatūru pētāmās problēmas jomā,
2. raksturot radošumu mācību procesā,
3. analizēt pedagoģisko darbību pusaudžu radošuma attīstībā,
4. noskaidrot pusaudžu vecumposmu īpatnības no radošuma viedokļa,
5. veikt pētījumu un izveidot secinājumus par radošuma attīstību mājturības stundās 8. klasē Irlavas vidusskolā,
6. veidot ieteikumus skolotājiem.…
