Strādājot skolā daudz nākas saskarties ar skolēniem, kuriem problēmas sagādā rakstu darbi. Vairāku gadu laikā darba autore ir nonākusi pie secinājuma, ka ir bērni, kuri kļūdās pareizrakstībā un teikumu veidošanā, bet, nespēj ar šīm kļūdām tikt galā visu pamatskolas posmu. Sarunās ar skolotājiem bieži vien atklājas, ka tie ir tie paši bērni, kuriem sākumskolas posmā bija grūti iemācīties lasīt un rakstīt, lai arī kopumā ir atsaucīgi un radoši un aktīvi iesaistās mācību procesā. Ar nožēlu jāsaka, ka šādu bērnu kļūst arvien vairāk un ne vienmēr tie ir bērni ar vispārējām mācīšanās grūtībām vai t.s. pedagoģiski ielaistie bērni.
Bērnu valodas attīstībā ļoti liela nozīme ir saskarsmei ar apkārtējiem cilvēkiem – pirmkārt jau vecākiem, no kuriem bērns dzird pirmos vārdus un kuri ir arī pirmais paraugs valodas apguvē. Un tieši no vecākiem ir atkarīgs tas, cik ātri tiek pamanīti bērna valodas traucējumi, ja tādi ir, un kas tiek darīts, lai tos novērstu.
Diemžēl jāsaka, ka vecākiem pašiem bieži vien vajadzīgs atbalsts un izpratne, arī reizēm speciālista padoms, lai saprastu, kas notiek ar viņu bērnu un spētu tam pilnvērtīgi palīdzēt, pieņemot viņu tādu, kāds viņš ir. Ja bērns jutīs vecāku mīlestību un atbalstu, ja zinās, ka mājās ir tā vieta, kur viņš vienmēr būs gaidīts un saprasts, viņam būs vieglāk pastāvēt apkārtēja sabiedrībā un vieglāk sadzīvot un mēģināt labot savus trūkumus. Šāds bērns būs vairāk motivēts censties un darboties, lai kaut ko sasniegtu, nekā tas, kurš apkārt jūt tikai nosodījumu un kritiku. Diemžēl mūsdienu dzīves ritms ne vienmēr ļauj atrast pietiekami daudz laika, lai iedziļinātos bērna problēmās, mēs esam pārāk aizņemti, lai uzklausītu bērnu, bet diemžēl atrodam pietiekoši daudz laika, lai viņu sabārtu.
Mūsdienu dzīvē arvien lielāku nozīmi ieņem prasme pareizi runāt, prast savas domas ietērpt vārdos un paust savu viedokli. Kā darbā, tā arī sabiedriskajā dzīvē aizvien lielāku nozīmi iegūst arī rakstu valoda.
Ja bērnam ir runas darbības vai valodas attīstības traucējumi, tad viņam būs zināmas grūtības daudzās dzīves jomās, īpaši jau, uzsākot mācības skolā. Grūtības var būt gan ar mutvārdu runu, gan ar lasīšanu un rakstīšanu. Runas un valodas traucējumi negatīvi ietekmē bērna psihisko attīstību, atstāj iespaidu uz darbību, uzvedību, smagi traucējumi var iespaidot intelektuālo attīstību, personības veidošanos, kavēt dzimtās valodas sekmīgu apguvi, radīt šķēršļus profesijas izvēlē [1.,51].
Analizējot skolēnu rakstu darbus, jāsecina, ka daudzos darbos vērojamas vienveidīgas kļūdas, kas ir ļoti noturīgas un liecina par valodas sistēmas traucējumiem. Bērniem ir grūtības daudzos rakstīšanas apguves posmos un veidos – mēdz būt traucēta vārdu pareizrakstība, lielo sākuma burtu lietošana, teikumu un izteikumu veidošana.
Daudziem bērniem šīs grūtības sagādā problēmas visā skolas laikā un arī pēc tam, jo nav laicīgi novērstas. Minētās problēmas un novērojumi, kā arī vēlme palīdzēt šiem bērniem noteica tēmas izvēli: „Uzdevumu kopa rakstīšanas traucējumu korekcijai 3.-4.klases skolēniem ar valodas sistēmas nepietiekamu attīstību”.
Pētījuma objekts – sākumskolas 3.-4. klases 14 bērni.
Pētījuma priekšmets – bērnu rakstīšanas traucējumu korekcija.
Hipotēze – veiksmīgi izraudzītu uzdevumu izmantošana ļauj novērst valodas sistēmas traucējumus bērniem ar rakstīšanas traucējumiem.
Mērķis – iepazīties valodas sistēmas nepietiekamu attīstību un tās korekcijas iespējām.
Uzdevumi:
1.pedagoģiski psiholoģiskās, logopēdiskās literatūras analīze par pētāmo priekšmetu,
2.skolēnu rakstu darbu kļūdu analīze,
3.diagnostika,
4.uzdevumu kopas izveidošana,
5.pedagoģiskās izmēģinājuma darbības rezultātu analīze un secinājumi.
Pētījuma metodes – darbs ar teorētisko literatūru,
novērošana,
pārruna,
pedagoģiskā izmēģinājuma metode.
datu matemātiskā apstrāde un analīze.…
