Publiskās administrācijas institūts ir publisko (valsts un pašvaldību) un amatpersonu likumīgā darbība publisko vajadzību apmierināšanai, atskaitot likumdošanas un tiesu darbību.1 Tas nodrošina likumu izpildi un piemērošanu, darbojas publiskās interesēs. Publiskajai administrācijai ir piešķirtas publiskās varas prerogatīvas, tas ir publiskās varas pilnvaras, kas sabiedrības interesēs drīkst dot rīkojumus privātpersonām. To spilgti demonstrē valsts spēka struktūru pārstāvji - policisti, kuri, lai pārtrauktu prettiesisku nodarījumu vai preventīvu apsvērumu dēļ, var iedarboties uz privātpersonām.
Gan starptautiskajos, gan nacionālajos tiesību aktos tiek uzsvērts, ka katram cilvēkam ir tiesības justies drošam un policijas pienākums ir tās nodrošināt. Latvijā policijas darba stūrakmens ir sabiedrības uzticība. Šo sabiedrības uzticību ir iespējams vairot, nodrošinot arvien efektīvākus un ātrākus policijas pakalpojumus. Lai šo mērķi sasniegtu Latvijas pašvaldībām ir tiesības izveidot pašvaldības policiju, ko daudzas pašvaldības arī realizē. Pēdējā lakā pašvaldības policijas loma Latvijas sabiedriskajā dzīvē palielinās un pašvaldības policijas funkciju loks arvien paplašinās.
Arī Rīgas dome (tajā laikā rajonu/priekšpilsētu izpilddirekcijas) 1990.gada 26.septembrī izveidoja Municipālo policiju, kas tai bija tieši pakļauta. 1995.gadā, pēc pašvaldību reformas Municipālā policija tika restrukturizēta un uz tā pamata tika izveidota Rīgas pašvaldības policija. Kopš tā laika Rīgas pašvaldības policijas struktūra ir mainījusies, izveidotas jaunas struktūrvienības, funkciju loks ir paplašinājies. Rīgas pašvaldības policijas pamatuzdevums ir nodrošināt sabiedrisko kārtību Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā. Līdz ar to Rīgas pilsētas iedzīvotājiem un viesiem, īstenojot savas tiesības Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā, nākas saskarties ar Rīgas pašvaldības policijas kompetencē esošajiem jautājumiem.
Bakalaura darba mērķis ir pētīt Rīgas pašvaldības policiju kā administratīvo tiesību subjektu.
Lai šo mērķi sasniegtu, tiek izvirzīti darba uzdevumi:
raksturot Rīgas pašvaldības policiju kā publiskās pārvaldes institūciju;
norādīt, kādi ir šīs institūcijas uzdevumi;
raksturot Rīgas pašvaldības policijas struktūrvienības un to pamatuzdevumus;
raksturot iestādes kompetenci un attīstības tendences;
raksturot darbinieku tiesisko statusu,
atklāt Rīgas pašvaldības policijas ikdienas praksē visbiežāk sastopamos problēmjautājumus un ieteikt to risināšanas iespējamos veidus.
Bakalaura darba struktūra atbilst izvirzītajiem uzdevumiem. Darba struktūra izvēlēta virzoties no vispārējā uz konkrēto, tas ir, pirmajā nodaļā pašvaldības policija tiek raksturota kā publiskās administrācijas institūcija, noskaidrojot administratīvo attiecību būtību, pašvaldības policijas tiesisko regulējumu un konkrēti Rīgas pašvaldības policijas izveides vēsturi un tiesisko regulējumu; otrajā nodaļā tiek raksturoti Rīgas pašvaldības policijas pamatuzdevumi un struktūrvienības, to nozīme pamatuzdevumu veikšanā; trešā nodaļa sniedz Rīgas pašvaldības policijas kompetences aprakstu; ceturtā nodaļa raksturo darbinieku tiesisko statusu.
Veicot pētījumu, izmantotas šādas tiesību zinātnes metodes: vēsturiskā metode, salīdzinošā metode un socioloģiskā metode.…
