SECINĀJUMI
1. Risks ir labvēlīgs vai nelabvēlīgs iznākums, kas rodas no atsevišķa subjekta tiešas vai netiešas rīcības rezultāta, savukārt risku vadība ir process, kurā projekta vadītājs vai projekta komanda, organizē virkni pasākumu, kas sevī ietver riska identificēšanu, riksa klasificēšanu, kas atvieglo rsku vadību projektos, iestāšanās iespējas minimizēšanu un preventīvo pasākumu izstrādi riska negtīvo seku mazināšanai uz projektu.
2. Risku vadības process projektos ir jāisteno, lai notektu projekta veiksmīgas realizēšanas draudus. Projeka draudu, jeb risku vadības neīstenošana, pārsvarā rezultējās ar projekta sasniedzamo rezultātu neatbilstību noteiktajai, vai sagādāmajai kvalitātei, projekta noteikto izmaksu pieaugumu un neiekļaušanos noteiktajā projekta laika grafikā.
3. Riska līmeni ir iespējams noteikt reizinot divus galvenos riksa komponentus – riska iestāšanās ietekmi un riska iestāšanās varbūtību. Riska komponentu līmeņa noteikšanais projektu vadītāji, vai komandas locekli, var apkopot vēsturisku informāciju, vai organizēt intervijas ar zinošām personām konkrētās jomas projektos, lai iegūtu pieredzes datus, kurus iespējams izteikt kvantitatīvā vai kvalitatīvā veidā.
4. DME paaugstināšanas projekti ir Latvijas un Eiropas mēroga projekti, kas sasaistās ar Latvija2030 un NAP2020 izvirzīajām ilgermiņa prioritātēm. Projekta realizēšana ir izdevīga gan no globāliem aspektiem (samazināts enerģijas importa apjoms), gan no cilvēciskiem aspektiem (uzlabota dzīves vide).
5. Šobrīd pastāvošajā Latvijas daudzdzīvokļu ēku sektorā tikai ēkas, kas būvētas no 2015. gada atbilst LBN prasībām, kas nozīmē, ka lielākajai daļāi ēkām tuvākā vai tālākā nākotnē būs nepieciešamas veikt energoefektivitātes uzlabošanas pašakumus, kas radīs augstu pieprasījumu gan būvniecības, gan projektu vadības nozarēs, tādēļ ir īpaši svarīgi laicīgi identificēt un izstrādāt preventīvos pasākumus, kas sastās ar riskiem šajos projektos, lai izvairītos no neveiksmēm realizācijas procesā.
…
