Cilvēka kļūdu nozīmīgs nemitīgi pieaug, un tā ir mūsdienu dzīves grūtība. Cilvēku vienlaikus iespaido liels informācijas daudzums dažādu signālu veidā, kā arī pretrunīgi faktori un apstākļi. Lai izdzīvotu , cilvēkam ir jāreaģē uz šiem signāliem ātri un precīzi. Bērns ir mazs cilvēks, šīs pasaules daļa, viņam šos signālus ir uztvert grūtāk, jo viņš nespēj vēl tik stingri kontrolēt un koncentrēt savu uzmanību. Cilvēks piedzimst tikai ar iespēju būt uzmanīgam. Sakoncentrējot savu apziņu uz ārējās pasaules priekšmetiem savā iekšējā pasaulē, cilvēks attīsta vajadzības un mācās būt uzmanīgs.
Rotaļas ir viens no nedaudzajiem darbības veidiem, ar kuru cilvēks saistīts visu mūžu. Atšķirīga ir tikai attieksme- bērnībā rotaļa ir nopietna nodarbošanās, vēlāk- izklaide, relaksācija. (6, 35.lpp.)
Audzinot pirmsskolas izglītības audzēkņus, esmu nostrādājusi vairāk kā 15 gadus, tāpēc man šis pētījums par uzmanību ir ļoti svarīgs, gan lai sekmētu savu darbu, gan arī palīdzēt audzēkņiem būt labāk sagatavotiem skolai. Bērna prāta attīstība ir pamats nākamā skolēna sagatavotībai mācībām skolā un arī visai turpmākajai dzīvei.
Uzmanība- ir cilvēka spēja koncentrēt apziņu uz priekšmetiem vai parādībām. Tas ir intelektuālās aktivitātes regulācijas process, kas palīdz funkcionēt citām radošajām spējām. Svarīgi ir ne tikai sniegt bērniem zināšanas, bet ir ļoti būtiski attīstīt bērnu prāta motivāciju, lai viņi būtu gatavi uzņemt jaunas zināšanas, spriest, fantazēt, izdarīt patstāvīgus secinājumus.
Pirmsskolas mācību iestāde rada apstākļus intelektuāli- radošajai, emocionālajai un fiziskajai bērna attīstībai un īsteno viņa gatavību skolai. Viens no svarīgākajiem apstākļiem sekmīgai apmācībai skolā ir tīšās uzmanības attīstība pirmsskolas vecumā. Strādājot Rīgas 110. bērnu dārzā, es novēroju cik bieži bērni sastopas ar grūtībām, izpildot kādus uzdevumus, savas izklaidības un neattīstītās uzmanības dēļ. Tāpēc pilnveidot un attīstīt uzmanību ir tikpat svarīgi, kā mācīt rakstīt, rēķināt un lasīt. Bērns vislabāk attīstās aktīvajā darbībā. Šīs aktīvās darbības galvenais līdzeklis ir rotaļa. „Rotaļā bērns atveido apkārtējo pasauli, rotaļa ir viņa darbs, tā ir viņa dzīve.”- D. Eļkonins.(34, 10.lpp.)
Pamatojoties uz rotaļu darbības veidiem, varam secināt, ka rotaļā bērns iepazīstas ar sevi, apkārtējiem priekšmetiem un to īpašībām. Rotaļa ir pirmsskolas vecuma bērna raksturīgākais darbības veids. Aizraujoties ar rotaļu bērns pievēršas izpētes darbībai, kuras procesā viņa uzmanība sāk attīstīties un pilnveidoties. Tāpēc, balstoties uz visiem šiem apgalvojumiem es izvēlējos izpētīt, kā ar rotaļas palīdzību ir iespējams attīstīt uzmanību.
Rotaļa ir pirmsskolas vecuma bērna raksturīgākais darbības veids. Aizraujoties ar rotaļu bērns pievēršas izpētes darbībai, kuras procesā viņa uzmanība sāk attīstīties un pilnveidoties. Tāpēc, pamatojoties uz viesiem šiem apgalvojumiem, par savu diplomdarba uzdevumu es izvēlējos izpētīt, kā ar rotaļas palīdzību ir iespējams attīstīt uzmanību.
Pētījuma tēma: „Rotaļspēle 5-6 gadus vecu bērnu uzmanības attīstībā”
Pētījuma mērķis: izpētīt rotaļspēļu pielietojuma iespējas 5-6 gadus vecu bērnu uzmanības attīstībā
Pētījuma objekts: 5-6- gadus vecu bērnu uzmanības attīstības process
Pētījuma priekšmets: Rotaļspēle 5-6 gadus vecu bērnu uzmanības attīstības procesā
Pētījuma uzdevumi:
iepazīties un izpētīt literatūru, kura atspoguļo uzmanības apguves saturu un metodes pirmskolā
iepazīties ar pedagogu un psihologu atziņām par rotaļu un spēļu lomu pirmsskolas vecuma bērnu attīstīšanā
rotaļu un spēļu kopuma izstrādāšana un to izmantošana pirmsskolas vecuma bērnu uzmanības attīstības veicināšanai
Pētījuma hipotēze: rotaļspēle veicina bērnu uzmanības attīstību
Pētījuma metodes:
pedagoģiski- psiholoģiskās literatūras studēšana un analīze
pārrunas ar bērniem un vecākiem
novērošana nodarbībās un rotaļspēlēs
Pjerona- Rūzera metodika, Šultes tabula un Korektīvā prove
personīgās darba pieredzes apkopojums.…
