Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
21,48 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:922541
 
Author:
Evaluation:
Published: 12.10.2011.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 42 units
References: Used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  ATSLEGVARDI    2
  SATURA RADITAJS    3
  IEVADS    4
1.  PARLAMENTA ATLAIŠANAS TEORETISKS RAKSTUROJUMS    6
1.1.  Tiesibas atlaist parlamentu Latvija un arvalstis    6
1.2.  Parlamenta atlaišanas instituta pamattipi    10
1.3.  Parlamenta atbildiba tautas priekša    12
1.4.  Parlamenta atlaišanas motivacija    15
1.5.  Viedoklis par Parlamenta funkcionetnespeju    17
2.1.  Saeimas atlaišanas instituta ieviešana LR Satversme    20
2.2.  Parlamenta atlaišanas instituta vesturiska attistiba arvalstis    24
3.  SAEIMAS ATLAIŠANAS IESPEJAS PIE PŠREIZEJA REGULEJUMA LR SATVERSME    26
3.1.  Pašreizeja Saeimas atlaišanas instituta analize    26
3.2.  Tiesibas ierosinat Saeimas atlaišanu    31
3.3.  Iespeja atlaist Saeimu uz jauna likuma pamata    34
3.4.  Tautas iespeja ierosinat Saeimas atlaišanu    36
4.  IEROSINAJUMI SAEIMAS ATLAIŠANAS INSTITUTA PILNVEIDOŠANAI    38
4.1.1.  Satversmes grozišanas procedura    46
  KOPSAVILKUMS    49
  ABSTRACT    52
  IZMANTOTAS LITERATURAS UN JURIDISKO AKTU SARAKSTS    53
  Pielikums    56
Extract

Lai butu uzskatamak analizet parlamenta atlaišanas institutu, autors izveidoja tabulu,
kura ir uzskatami paraditas parlamenta atlaišanas iespejas 20 pasaules valstis (skatit
pielikumu). Par pamatu šis tabulas izveidei tika nemta tabula no Kalifornijas Universitates
profesores Kaare Strom raksta „Strategic Parliamentary Dissolution” žurnala American
Political Science Review.1 Tomer japiemin, ka visas valstis, kuras tiks apskatitas šaja darba nav
ieklautas tabula. Tas parsvara ir valstis, kuru pamatlikumos ir noteikti ipaši gadijumi, kad
parlaments ir atlaižams.
Balstoties uz parskatu tabula, var izdalit divus svarigus institucionalos spekus, kas
parasti tiek saistits ar parlamenta atlaišanas procesu. Viens ir vara ierosinat parlamenta
atlaišanu. Dažas valstis viens „speks”(terminu „speks” ir domati tie, kam ir iespeja kaut kada
ietekmet parlamenta atlaišanu), visbiežak premjerministrs, kontrole darba kartibu. Tas nozime,
ka parlamenta atlaišanu ir iespejams veikt tikai tad, kad premjerministrs to ir ierosinajis. Tacu
citas valstis ierosinašanas tiesibas ir vairakiem konstitucionaliem „spekiem”.
Otra nozimigaka vara ir pilnvaras ietekmet vai noverst parlamenta atlaišanu.
Acimredzami šadi veto tiesibu turetaji ir konstitucionalie „speki”, kuru piekrišana ir
nepieciešama, lai atlaistu parlamentu, visbiežak tas ir valsts vaditajs. Ka apgalvo Miciganas
Universitates profesors G. Tsebelis, „palielinot veto tiesibu turetaju skaitu, butu jasamazina,
vai vismaz nebutu japalielina, iespejas atlaist parlamentu.”2 Citiem vardiem sakot, jo mazak ir
to „speku”, kam ir veto tiesibas, jo lielaka ir iespeja, piemeram, premjerministram sasaukt
priekšlaicigas velešanas. Un jo vairak dažado „speku”, kam ir veto tiesibas izveles atškiras, jo
lielaka ietekme ir vinu skaitam.
Bez šiem diviem ietekmigajiem „spekiem” ir nepieciešams pieminet, ka dažas
konstitucijas pilnvaro vai veicina ‘padoma un vienpratibas’ gaitu, kuras ietvaros citus „spekus”
konsulte par parlamenta atlaišanu. Neatkarigi no ta, vai tads konsultaciju process ir
institucionalizets, dažiem „spekiem” ir likumigas tiesibas tikt uzklausitiem par attiecigo temu,
lai gan vinu padomus var neieverot (piemeram, Italija). Visbiežak pie šis kategorijas pieder
koalicijas partneri no premjerministru partijam.

Gadijumos, kad kadam ir pieškirtas vienpersoniskas tiesibas attieciba uz parlamenta
atlaišanu, parlamenta atlaišanas iespejamiba palielinas vairak neka tajos gadijumos, kad ir
varas sadale parlamenta atlaišanas jautajumos.
Konstitucijas dažkart ierobežo parlamenta atlaišanu nosakot ipašus gadijumus, kad
parlamentu var atlaist, vai ari nosakot laika periodu parlamenta atlaišanai. Piemeram, Cehija
Valsts prezidents var atlaist parlamenta Parstavju palatu, ja:
1) Parstavju palata nobalso par neuzticibas izteikšanu jaunieceltajai valdibai, kuras
Ministru prezidentu Valsts prezidents iecelis pec Parstavju palatas priekšsedetaja
ierosinajuma;
2) Parstavju palatai triju menešu laika neizdodas apstiprinat valdibas programmu, ar kuru
saistits uzticibas balsojums valdibai;
3) Parstavju palatas sesija ir atlikta uz ilgaku laiku, neka tas pielaujams;
4) Parstavju palatai ilgak neka tris menešus nav izdevies panakt kvorumu, lai gan sesija
nebija atlikta un taja paša posma tika sasaukta atkartoti.…

Author's comment
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register