Mēs cilvēki esam tik dažādi. Tik dažādi mēs rīkojamies un reaģējam uz vienu vai otru situāciju. Tātad mēs viens no otra ļoti atšķiramies. Kas tad nosaka mūsu uzvedību? Kas veido mūsu tā saucamo raksturu? Daļa noteikti ir ģenētiski ieprogrammēta, un to mēs nevaram mainīt, lai arī kā gribētu, lai arī kādas pūles pieliktu. To pazīmju kopumu, ko mēs saņemam kā ģenētisko mantojumu psiholoģijā sauc par temperamentu. To nevar mainīt, lai kā arī gribētos.
Temperaments ir tās cilvēka individuālās īpatnības, kas nosaka viņa darbības dinamiku, tās ir atkarīgas no CNS darbības. Darbības dinamika ir tās ritms, intensitāte un temps.( Батаршёв, 2006 )
Temps norāda cik ātri vai lēnu cilvēks reaģē uz dažādām situāciju maiņām un notikumiem dzīvē.
Ritms nosaka mūsu aktivitātes un pasivitātītes periodus, tos brīžus, kad mēs esam enerģijas pilni un tos, kad jūtamies iztukšoti.
Intensitāte savukārt saistīta ar nogurdināmību.
Temperamentu ir pētījuši ļoti daudzi filozofi un psihologi, starp tiem: Hipokrāts, E. Kants, Galens, E. Krečmers, U. Šeldon, V.Vunts, G. Aizenks, K.G.Jungs, I. Pavlovs J. Streļau u.c. Neskatoties uz daudzajām pieejām temperamenta pētīšana, pat mūsdienās, tas paliek samērā atklāts un līdz galam neizpētīts cilvēka psihes elements, par to liecina kaut vai temperamenta mainīguma problēma, kas palieka atklāta, t.i., ļoti bieži vienam cilvēkam piemīt dažādu temperamentu iezīmes.
Savukārt cilvēks savā sociālajā dzīvē piekopj arī dažādus uzvedības veidus. Lai izdzīvotu pretrunu pilnajā pasaulē cilvēkiem nākas konfliktēt savā starpā, konfliktēšana ir sava veida pasaules dzinulis.
Konflikts - ir pretēju interešu, uzskatu un vēlmju sadursme, saskaņas trūkums starp divām vai vairākām pusēm (personas vai grupas). Tā ir reāla cīņa starp darbojošamies cilvēkiem un grupām, neatkarīgi no tā, kādi ir šīs cīņas iemesli, veidi un līdzekļi, ko mobilizē katra no konfliktējošām pusēm Katru dienu mēs nonākam konfliktu situācijas. Tas var rasties mūs pašos vai saskarsmē ar citiem cilvēkiem. Konfliktu situācijas nav nekā briesmīga, ja netiek pārkāptā noteikta robeža. Gluži otrādi, pateicoties dažiem konfliktiem mēs varam pieņemt pareizo lēmumu, gan mūsu privātā dzīvē, gan mācībās, gan darbā. Galvenais pareizi pārvaldīt konfliktu un pieņemt pareizus lēmumus tā risināšanā (ja konflikts rodas), vai novērst konfliktu, ja tam var būt negatīvas sekas un nav nepieciešamības pēc tā. Diemžēl tas ne vienmēr ir iespējams.…
