Maģistra darba tēmas nosaukums ir "Saplūšanas un pārņemšanas process kā kompāniju stratēģiskās attīstības variants un tā efektivitātes novērtēšana". Lielo kompāniju attīstības pamatprincipi 90.gadu otrajā pusē ir orientācija uz ekspansiju un attīstību. Lielas kompānijas cenšas atrast papildu avotus, lai paplašinātu savu darbību, starp kuriem viens no populārākiem ir kompāniju saplūšana un pārņemšana. Saplūšana ir viens no visizplatītākajiem attīstības paņēmieniem, kuru pašlaik izmanto pat ļoti veiksmīgas kompānijas. Ļoti nedaudzas problēmas no ekonomiskas teorijas un prakses izraisa karstākas diskusijas, nekā kompāniju saplūšanas un pārņemšanas.
Saplūšanas un pārņemšanas kļūst par instrumentu, kas nodrošina pietiekoši ātru risinājumu problēmu un uzdevumu veselai virknei, kas rodas kompāniju priekšā: kā piemēru var minēt, kompāniju lielumu paplašināšana, izeja jaunos tirgos, operāciju sinerģiju iegūšana, biznesa stabilitātes paaugstināšana, kapitāla struktūras uzlabošana un citus.
Pastāv daudz viedokļu par tādas kompāniju restrukturizēšanas lietderīgumu un efektivitāti. Daži izskata saplūšanas kā svarīgu kompāniju darbības rezultativitātes paaugstināšanas avotu; citi redz saplūšanas procesos tikai menedžeru valdonīgus motīvus, kuru centieni tikai samazina, nevis paaugstina kompānijas efektivitāti. Neskatoties uz tādu neviennozīmīgumu, kompāniju saplūšanas un pārņemšanas tā ir objektīvā realitāte, kuru ir aktuāli pētīt un analizēt.
Saplūšanas un pārņemšanas ir interesantākais fenomens, kas jau ne pirmo gadu desmitu tiek novērots visā pasaulē. Tas ietver sevī divu vai vairāku neatkarīgu kompāniju apvienošanos vienā, un menedžeru kontroles un pilnvaru pārdalīšanu. Šie darījumi prasa milzīgus finanšu līdzekļus un augsta klases speciālistu piedalīšanos. Viss augstāk teiktais nosaka darba tēmas aktualitāti.
Saplūšanas un pārņemšanas procesu aktivitātei ir viļņveida raksturs. Pirmie darījumi parādījās XIX gadsimta beigās. Sākotnēji saplūšanas un pārņemšanas notika lai sasniegtu monopolstāvokli, praktiski visās nozarēs dominēja monopoli, kompānijām bija tieksme ieņemt dominējošo pozīciju tirgū. Pirmoreiz parādījās kompānijas, kas ieņēma monopola stāvokli nozaru virknē. Iespēja būtiski ietekmēt tirgus cenas, manipulējot ražošanu un piedāvājumu, nodrošināja tiem īpaši augstu ienesīgumu un mainīja tirgus ekonomikas būtību. Tāpēc pirmā daļa veltīta monopolam un tās ietekmei uz valsts ekonomiku.
Maģistra darba mērķis ir kompāniju saplūšanas un pārņemšanas procesu izpēte un tās efektivitātes novērtējums sākotnējā stadijā.
Maģistra darba uzdevumi ir:
izpētīt kompāniju saplūšanas un pārņemšanas procesu būtību un veidus un noskaidrot saplūšanas un pārņemšanas motīvus;
raksturot kompāniju saplūšanas efektivitātes vērtējuma metodiku ar analītiskās hierarhijas metodi;
izmēģināt analītiskās hierarhijas metodi uz telekomunikācijas kompāniju saplūšanas konkrētā piemērā.
Izvēlēta maģistra darba struktūra paredz secīgi apskatīt pētāmo procesu, kas arī atbilst saplūšanas un pārņemšanas procesu nepieciešamo nosacījumu izzināšanai un novērtēšanai un spētu dot pamatotu slēdzienu par iespējām no saplūšanas un pārņemšanas darījumu izmantošanas. Darbs sastāv no trim daļām. Darba pirmā daļa tiek veltīta monopola būtībai. Tā noskaidro monopola būtību un tipoloģiju un izpētē saplūšanas un pārņemšanas vietu monopola rašanā.
Darba otrajā daļā tiek izskatīti saplūšanas un pārņemšanas procesu teorētiskie aspekti. Detalizēti tiek analizēti saplūšanas un pārņemšanas veidi un motīvi. Tiek veltīta ļoti plaša nodaļa kompāniju saplūšanas efektivitātes vērtējuma metodikai ar analītiskas hierarhijas metodi. Tiek pierādīta analītiskas hierarhijas metodes izmantošanas nepieciešamību analizējot saplūšanas un pārņemšanas procesus.
Papildus tam, ka tika noteikta saplūšanas un pārņemšanas nozīme mūsdienu ekonomikā un tika raksturota analītiskas hierarhijas metode, trešā daļa pāriet uz šis metodes pielietošanu konkrētā piemērā. Uzmanība tiek pievērsta pētījuma objekta analīzei, tiek sniegti kompāniju īsi raksturojumi, analizēti kompāniju saplūšanas pamatmotīvi. Nodaļa noslēdzas ar analītiskās hierarhijas metodes pielietošanu saplūšanas procesa sākotnējā etapā un empīrisko pētījumu rezultātu interpretēšanu. Visi finanšu dati, kas tiek izmantoti pētījuma rezultātu iegūšanai konfidencialitātes nolūkos ir mainīti. Uz veikto aprēķinu pamata tika izdarīti secinājumi par SIA „Belam-Rīga” saplūšanas stratēģiju.
Globālā mērogā darbs izskaidro saplūšanas un pārņemšanas procesu lomu un vietu pasaules saimniecisko sakaru attīstībā, kā arī analīzē tās svarīgumu un nozīmīgumu atsevišķām kompānijām un valstu nacionālajai ekonomikai un pasaules saimniecības sistēmai kopumā.
Maģistra darba apjoma ierobežojuma dēļ, netiks izskatīti tādi jautājumi, kā aizsardzības no nevēlamiem saplūšanām un pārņemšanām mehānismi un saplūšanas un pārņemšanas procesu nākotnes prognozes.
Maģistra darbā, galvenokārt ir izmantoti dažādi ārvalstu zinātnieku raksti un pētījumi, speciālā ekonomiskā literatūra, tādu autoru kā G.Stiglers, Stanley Foster Reed and Aleksandra Reed, kā arī periodikas izdevumiem un Internet mājas lapām, kuras veltītas kompāniju saplūšanas un pārņemšanas tematikai.
1.Monopolisma teorētiskie aspekti
1.1. Monopola būtība un raksturojums
Viens no aktuālākajiem tirgu pētīšanas un valsts rūpnieciskas politikas jautājumiem ir jautājums par monopolvaru un tas sekām. Saimnieciskas dzīves monopolizēšanas problēmas, konkurence preču tirgū, pievelc šodien ne tikai speciālistu, bet arī plašu iedzīvotāju slāņu sasprindzināto uzmanību.
Monopolu vēsture sasniedz dziļo senatni. Monopolistiskas tendences dažādos veidos un nevienmērīgā pakāpē tiek atklājas tirgus procesu attīstības visos posmos un pavada tos.
Vārds „monopols” nāk no grieķu vārda, kas nozīmē „viens pārdevējs”. Daudzu pārdevēju vietā, kas nav spējīgi pilnīgas konkurences apstākļos ietekmēt tirgus cenas, rodas noteikto preču un pakalpojumu uzņēmumi-monopoli, kas noteic tirgus cenas savos interesēs. Šāda veida intereses tiek diktētas ar kapitālistiskas ražošanas un tirgus konkurences pamatlikumu – papildu vērtības piesavināšanas maksimālās peļņas formā.
Ja mēs vērtētu uzmanību monopolu rašanai rūpnieciskā ražošanā, tad tas ir atsevišķi lielie uzņēmumi, uzņēmumu saplūšanas, saimnieciskas sabiedrības, kuri ražo noteikta veida produkcijas nozīmīgo skaitu, pateicoties tam aizņem dominēto stāvokli tirgū; ietekmē cenu veidošanas procesu, cenšoties saņemt sev izdevīgākās cenas; saņem lielākus (monopola) ienākumus.
No tā izriet, ka galvenā monopola veidošanas pazīme ir monopola stāvokļa ieņemšana. Tas tiek noteikts, ka uzņēmēja dominējošais stāvoklis, kas dod viņam iespēju patstāvīgi vai kopā ar citiem uzņēmējiem ierobežot konkurenci noteiktas preces jeb pakalpojuma tirgū. Analizējot monopolu var iedalīt sekojošus raksturīgas īpašības:
nozare sastāv no vienas firmas, kura ir vienīgais dotas preces ražotājs vai pakalpojuma sniedzējs;
no iepriekšējas pazīmes izriet, ka pircējam vai nu jāiegadās produkts pie monopolista vai jāapietas bez tā. Tam, ka monopolpreces vai pakalpojuma līdzīgie aizstājēji nepastāv, ir liela nozīme reklāmai. Tomēr, monopolistam bieži reklāma nav vajadzīga.…
