Būvniecība ir viena no nozīmīgākajām tautsaimniecības nozarēm. Būvniecības nozīmi nosaka tās ievērojamais īpatsvars nacionālā kopprodukta veidošanā. Būvniecība ir relatīvi darbietilpīgs process un valsts mērogā tā piesaista apmēram pusi no visiem kapitālieguldījumiem. Būvniecība ir saistīta ar jebkuru tautsaimniecības nozari, jo rada tām bāzi ēku un būvju veidā. Tāpēc katrai valstij vitāli svarīgi ir attīstīt savu dzīvotspējīgu būvniecību un būvindustriju (būvmateriālu un būvkonstrukciju ražošanu). Kopumā būvniecība raksturo ikvienas valsts ekonomisko attīstību un kultūru.1
Būvniecības produkcijas apjoms un tirgus struktūra ir atkarīga no tautsaimniecības attīstības. Ja ekonomiskā situācija valstī pasliktinās, nekavējoties samazinās mājokļu būvniecība, tai seko komerciālo, ražošanas un infrastruktūras objektu būvniecības samazinājums. 2
Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2009.gadā, salīdzinot ar 2008.gadu, būvniecības izmaksas Latvijā samazinājās vidēji par 10,9%. Resursu pamatgrupās visvairāk saruka strādnieku darba samaksa – par 21,8%. Būvmateriālu cenas samazinājās par 7,5%, izmaksas mašīnu un mehānismu uzturēšanai un ekspluatācijai – par 1,6%.3
2009.gada decembrī, salīdzinot ar novembri, būvniecības izmaksas samazinājās vidēji par 0,9%. Strādnieku darba samaksa saruka par 1,7%, izmaksas mašīnu un mehānismu uzturēšanai un ekspluatācijai – par 1,6%, būvmateriālu cenas – par 0,3%. Vislielākā ietekme uz būvniecības izmaksu kopējo līmeni bija izmaksu samazinājumam daudzdzīvokļu ēku celtniecībā un transporta objektu būvē.
2009. gada trīs ceturkšņos IKP samazinājās par 18,6%. Tomēr, salīdzinot ar 2009. gada sākumu, ekonomisko aktivitāšu samazinājums vairs nav tik straujš. 2009. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, IKP ir sarucis par 4% (pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem). Kopš Latvijas ekonomikas augstākā punkta 2007. gada beigās IKP ir sarucis par gandrīz ceturto daļu, un ekonomika pašlaik atrodas2004.-2005. gada līmenī.4
2009.gada decembrī, salīdzinot ar 2008.gada decembri, būvniecības izmaksas samazinājās vidēji par 13,9%. Visstraujāk kritās strādnieku darba samaksa – par 26,1%. Būvmateriālu cenas saruka par 9,1%, izmaksas mašīnu un mehānismu uzturēšanai un ekspluatācijai – par 9,0%. Vislielākā ietekme uz būvniecības izmaksu kopējo līmeni gada laikā bija izmaksu kritumam transporta objektu būvē, kā arī rūpniecības, lauksaimniecības un tirdzniecības ēku rekonstrukcijā un celtniecībā.5
Būvniecības apjomi 2009. gada trīs ceturkšņos ir samazinājušies par 31,8%. Būvniecības un remontdarbu apjomi samazinājušies šoseju un ielu būvniecībā – par 42,9%, administratīvo ēku – par 60,3%, dzīvojamo ēku – par 73,1%, mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības ēku – par 76%, rūpniecības ražošanas ēku un noliktavu– par 78,5%.Turpretim veselības aizsardzības un sociālās nodrošināšanas ēku būvniecībā, vietējo cauruļvadu un kabeļu, kā arī ostu būvniecībā dotajā periodā apjomi ir pieauguši.…
