SECINĀJUMI
Bakalaura darba uzdevums bija analizēt šķīrējtiesas darbības reglamentāciju un praktiskā darba problēmu identificēšana, kā arī izpētīt šķīrējtiesas izveidošanos un attīstību Latvijā.
Izmantojot juridisko literatūra, normatīvos aktus, tiesu prakses un informāciju par šķīrējtiesām Latvijā kā arī interneta resursus, kas autoram ļāva izdarīt šādus secinājumus:
1. Strīda izskatīšanai šķīrējtiesā ir daudz priekšrocību – operatīvāka lietas izskatīšana, mazāki izdevumi, konfidencialitāte, iespēja pusēm pašām noteikt lietas izskatīšanas kārtību, procesu vietu, valodu un veidu, kā arī viens no alternatīvo strīdu risināšanas veidu mērķiem ir atbrīvot valsts tiesas no pārlieku lielas slodzes. Tomēr neraugoties uz valsts tiesu pārslogotību, strīdā iesaistītās puses vairumā gadījumu griežas pēc palīdzības valsts tiesās, jo par autoritatīvāku institūtu tiek uzskatīta tieši valsts tiesa.
2. Latvijā ir vislielākais šķīrējtiesu skaits pasaulē, un lielais šķīrējtiesu skaits sabiedrībā radījis neuzticību šai institūcijai, tāpēc ļoti daudz lietas nonāk valsts tiesās. Šķīrējtiesu var izveidot viena vai vairākas juridiskās personas un bieži vairākas šķīrējtiesas ir nodibinātas tādēļ, lai atrisinātu tikai kādu konkrētu saimniecisku strīdu, vai viena konkrēta klienta interešu aizstāvībai. Tāpat nav iespējams būt drošiem par šķīrējtiesnešu kompetenci. Un tieši tāpēc daudzi tagad izvairās risināt strīdus šķīrējtiesās. Attiecībā uz lielo šķīrējtiesu skaitu Latvijā, būtu jāpapildina CPL D. Daļas, šķīrērjtiesu reglamenta, 486.1 panta nodaļa, kas noteiktu, ka katrā darbības nozarē drīkst būt ne vairāk kā divas šķīrējtiesas, tādā veidā mazinātu šķīrējtiesu skaitu Latvijā.
3. Šķīrējtiesas līgums ir vienīgais tiesiskais pamats šķīrējtiesas izveidošanai un darbībai. Tas ir neiztrūkstošs un neaizstājams pierādījums jebkuras procesuālās darbības nepieciešamībai un likumībai, sākot ar šķīrējtiesnešu iecelšanu un prasības pieteikuma iesniegšanu un beidzot ar šķīrējtiesas nolēmuma piespiedu izpildes pieļāvumu. Ja šķīrējtiesas līgums nav noslēgts rakstveidā, tas nav spēkā. Ar šķīrējtiesas līgumu ir saistīti vairāki gadījumi ar krāpšanu, tāpēc tas ir uzmanīgi jāizpēta kā arī būtu svarīgi pusei parakstīties uz katras līguma lapas.
4. Šķīrējtiesas process tiek uzskatīts par uzsāktu ar brīdi, kad šķīrējtiesā ir iesniegts prasības pieteikums, vai kad atbildētājs saņem no prasītāja prasības pieteikuma norakstu un paziņojumu par šķīrējtiesneša iecelšanu. Abos gadījumos šķīrējtiesas process faktiski sākās ar prasības pieteikuma saņemšanu. Šāda kārtība pēc savas būtības vairāk tomēr atbilst vispārējai tiesāšanas kārtībai, nevis pasaules praksē esošajai tiesāšanas kārtībai šķīrējtiesā. Šķīrējtiesas sēdes ir slēgtas un šī ir viena no priekšrocībām, gadījumos, kad puses nevēlas publiski izpaust ziņas par to starpā radušos civiltiesisko strīdu, tā izšķiršanas gaitu un rezultātiem.
5. Šķīrējtiesas principiālā atšķirība no tiesas ir tā, ka šķīrējtiesas sastāvu, pielietojamās procesuālās un materiālās normas, nosaka pašas strīdā iesaistītās puses, bet starptautiskās tiesas process notiek pastāvīgā tiesas institūcijā, kurai ir pastāvīgs sastāvs un kura darbojas, balstoties uz savām pastāvīgām procesuālām normām, un pielieto materiālās starptautisko tiesību normas.
6. Secināju, ka šķīrējtiesas principiālā atšķirība no Valsts tiesas ir tā, ka šķīrējtiesas sastāvu, pielietojamās procesuālās un materiālās normas, nosaka pašas strīdā iesaistītās puses, bet starptautiskās tiesas process notiek pastāvīgā tiesas institūcijā, kurai ir pastāvīgs sastāvs un kura darbojas, balstoties uz savām pastāvīgām procesuālām normām, un pielieto materiālās starptautisko tiesību normas.
Kas attiecas uz šķīrējtiesnešu iecelšanu nepieciešams papildināt CPL 497. panta 2. daļa, ka par šķīrējtiesnesi var kļūt fiziska rīcībspējīga persona ar augstāko juridisko izglītību.
…
