Ievads
Skatoties uz Latvijas pašreizējo ekonomisko stāvokli, jāsecina, ka ne tikai pieauguši cilvēki brauc projām no Latvijas, bet arī pilngadību sasnieguši jaunieši ar nepabeigtu vidējo izglītību. Diemžēl viņi nesaskata nākotni šeit un nav motivēti palikt un pabeigt mācības vai turpināt studijas. Studējošie jaunieši arī nereti pārtrauc studijas un izvēlas doties projām uz citām valstīm iegūt kvalitatīvu izglītību vai strādāt.
To visu redz arī pusaudži, un šādas situācijas iespaidā viņiem arī zūd motivācija un vēlme mācīties, kā arī interese par nākotnes profesiju, karjeru un izglītību. Nenoliedzami, liela ietekme ir ģimenei un apkārtējiem cilvēkiem. Pusaudža vēlēšanos veidot savu karjeru , pozitīvu pašizpausmi mācībās var motivēt, un tas ir vecāku un pedagogu uzdevums.
Pusaudžu darbība sākas ar vajadzību, bet to darbību konkrētā virzienā vada konkrēti motīvi. Ja vajadzība raksturo skolēna gatavību izpildīt kādu vispārinātu darbību, tad motīvs piešķir aktivitātei «šaurāku», iedarbīgāku raksturu. Skolēni, kam pārsvarā ir sasnieguma motivācija, nosprauž sev vidējas grūtības vai nedaudz paaugstinātus mērķus. Skolēniem, kas motivēti uz neveiksmi, ir nosliece uz ekstremālām izvēlēm, turklāt vieni var nereālistiski pazemināt, bet citi — nereālistiski paaugstināt savus mērķus. Jāatzīmē, ka nereti tie skolēni, kas orientēti uz sasniegumu, pārvērtē savas neveiksmes, bet orientētajiem uz neveiksmi ir tieksme pārvērtēt savus sasniegumus.
Svarīgs ir tas brīdis, kuru vecāki un pedagogi nedrīkst palaist garām, lai skolēnam nezustu vēlēšanās mācīties un viņš savā darbībā būtu motivēts. Atklāt mācīšanās motīvus un noskaidrot to jēgu skolēnu izpratnē, noteikt piemērotākos audzināšanas iedarbības līdzekļus, lai sasniegtu nepieciešamo izglītības kvalitāti.
Katra atsevišķa skolēna pašizpausmes motivācijas izpēte, kas ļauj prognozēt viņa uzvedību, ir svarīgs jautājums, kas pastāvīgi tiek risināts visos pasaules psiholoģijas novirzienos, taču tā risinājumi ir dažādi un nav vienotas teorijas par pašizpausmes motivāciju.
Projektu nedēļa motivē skolēnu strādāt patstāvīgi, veicot pētniecisku, radošu darbību. Projektu darbs motivē skolēnu papildināt zināšanas un sevi izpaust mākslinieciskajā, tehniskajā, zinātniski pētnieciskajā vai citā jomā.
Pētījuma priekšmets: skolēnu pašizpausmes motivācija.
Pētījuma objekts: projektu nedēļa pamatskolā.
Mērķis: pētīt skolēnu pašizpausmes motivāciju un analizēt tās attīstības pedagoģiskos nosacījumus projektu nedēļā.
Hipotēze: projektu nedēļā veicamie uzdevumi stimulē skolēnu pašizpausmes motivācijas veidošanos.
Pētījuma uzdevumi:
1. Izpētīt pedagoģijas un psiholoģijas avotus par pusaudžu pašizteiksmi, motivāciju, problēmu.
2. Pētīt skolēnu pašizpausmes motivācijas stimulus projektu nedēļā.
3. Veikt anketēšanu skolēnu vidū.
4. Apkopot iegūtos rezultātus par pētāmo tēmu.
Diplomdarbā tika pielietotas sekojošas pētnieciskās metodes: literatūras analīze,
anketēšana, pārrunas un datu matemātiskā apstrāde.
Pētījuma bāze: Rēznas pamatskolas, 21 skolēns no 7. un 8.klases.
Darbs balstīts uz A. Vorobjova, A. Ādlera, A. Maslova, N.L.Geidža, D.C.Berlinera, L.Lapiņas, V.Rudiņa, V.Reņģes atziņām.
…
