Skolēnu radošās darbības pieredzes bagātināšana audzināšanas stundās sākumskolā

Mūsdienās aizvien aktuālāka tēma gan pedagoģijas, gan psiholoģijas zinātnēs ir par radošas personības attīstību. Ne velti Latvijā tiek īstenots projekts “Kompetenču pieeja mācību saturā”, kurā jau vairāk tiek pievērsta uzmanība tieši skolēna personības attīstībai, viņu spējām sadarboties, kritiski domāt, radoši darboties, ieklausīties un būt sadzirdētiem un izmantot sev pieejamos resursus lietderīgi. Radošumu jeb kreativitāti izsaka cilvēka darbība, radošais process, kurā tad atspoguļojas tādas kreativitātes pazīmes kā – oriģinalitāte, drosme, jaunrade, radoša intuīcija, iedvesma, bagāta fantāzija, netradicionāli risinājumi (Bebre, 1997). Tieši šādas personības īpašības mūsdienu skolēniem un arī pieaugušajiem trūkst vai nepietiekami tiek attīstītas, vai neattīsta nemaz. Kreativitāte var izpausties dažādās nozarēs – mākslā, zinātnē, tehnoloģijā, medicīnā u.c., bet svarīgākais ir šo personībai piemītošo īpašību attīstīt un pilnveidot, jo teorētiski tiek skaidrots, ka “radošums ir potenciāli visiem piemītoša personības vērtība. Bet tā var zust, ja izglītība virzīta iepriekš paredzamu rezultātu iegūšanai” (Lieģeniece, 2002, 11). Pētījuma objekts: Audzināšanas stundas sākumskolā. Pētījuma priekšmets: Skolēnu radošās darbības pieredze. Pētījuma mērķis: Teorētiski analizēt un praktiski pārbaudīt izvirzīto hipotēzi empīriskā pētījumā un analizēt iegūtos rezultātus. Pētījuma hipotēze: Skolēnu radošās darbības pieredzes bagātināšana audzināšanas stundās sekmēsies, ja: • skolotājs audzināšanas stundās ievēro skolēnu intereses; • skolēni pārvalda vizuālo valodu (izteiksmes līdzekļi). Pētījuma uzdevumi: 1. Analizēt teorētiskās atziņas par radošumu un audzināšanu; 2. Noskaidrot radošās darbības ietekmējošos un kavējošos faktorus; 3. Veikt empīrisku pētījumu un analizēt iegūtos rezultātus. Pētījuma metodes: Teorētiskās: Literatūras un dokumentu analīze; Empīriskās: pedagoģiskais novērojums, skolēnu darbu analīze.