Slepkavība pastiprinošos apstākļos

Ar nožēlu autors var secināt, ka noziedzības līmenis visā valstī ir augsts. Vēl aizvien mūs turpina satraukt ziņas par izdarītajiem noziegumiem, kas vērsti pret cilvēku dzīvību, veselību, mantu. Šo notikumu sakarā bieži vien nākas aizdomāties par to, cik droši varam justies savā ikdienā. Cik aizsargāti, vai tieši neaizsargāti mēs esam? Likumpārkāpumu un noziegumu skaits pieaug, diemžēl arī smago un sevišķi smago. Taču pats traģiskākais visā šajā noziedzīgās pasaules raibo notikumu virknē neapšaubāmi ir otras personas dzīvības atņemšana. Šķiet, ka bauslis “ Tev nebūs otram dzīvību atņemt “ ir nokalpojis un zaudējis savu vērtību. Taču kādēļ mūsu sabiedrībā ir izveidojusies šāda agresivitāte un kādēļ vardarbība ir ņēmusi tādu virsroku? To visu centīšos noskaidrot savā diplomdarbā, līdz ar manis izvēlēto tēmu “ Slepkavība pastiprinošos un sevišķi pastiprinošos apstākļos “. Analizējot Krimināllikuma 117.p., 118.p., esmu centusies piemeklēt arī reālus piemērus no prakses, kas atšķirībā no pantu dispozīcijas ļauj tuvāk izprast šo nežēlīgo noziedzīgo nodarījumu reālo būtību. Teorija ir īsa un konkrēta, taču jebkura prakse ļauj izprast daudzveidību un palūkoties uz visu tā, kā tas notiek patiesībā.
Pirms sākšu analizēt slepkavību pastiprinošos un sevišķi pastiprinošos apstākļus, īsumā par to, kas tad īsti ir slepkavība:
Slepkavība ir citas personas tīša prettiesiska nonāvēšana. Par tās objektu var būt tikai cita cilvēka dzīvība (par savas dzīvības apdraudējumu kriminālatbildība nav paredzēta), par kuras sākuma momentu tiek uzskatīts brīdis, kad fizioloģisko dzemdību procesā auglis sāk parādīties no dzemdību ceļiem un atdalīties no mātes miesām. Tieši ar šo brīdi likumdevējs aizsargā cilvēka dzīvību.
…