Nobeigums
Autores diplomdarbs „Slepkavība pastiprinošos apstākļos” veltīts aktuāliem Krimināllikuma 117.panta piemērošanas jautājumiem. Šīs tēmas aktualitāti nosaka tas, ka slepkavība ir viens no smagākiem noziedzīgiem nodarījumiem, par kuru obligāti jāsoda vainīgā persona, kā arī tādēļ, ka, strādājot pirmstiesas izmeklēšanā Valsts policijā, autorei ir liela praktiskā pieredze šādu kriminālprocesu izmeklēšanā, kuras laikā autore sastopas ar problēmām slepkavības kvalifikācijā.
Rakstot šo darbu, autore salīdzināja Krimināllikumu, kurš stājās spēkā 1999.gada 1.aprīlī, ar Latvijas Kriminālkodeksu, citu valstu krimināllikumiem (Ukrainas, Francijas, Krievijas, Polijas, Uzbekistānas Republikas, Holandes, Ķīnas Tautas Republikas), kā arī pētīja pieejamo speciālo literatūru un tiesu praksi.
Šā darba mērķis bija izpētīt Krimināllikumu, noskaidrojot, vai tas atbilst patreizējai situācijai Latvijas Republikā, vai tajā ietvertās normas atvieglos tiesību sargājošo iestāžu darbu, vai paredzētā sodu sistēma ļaus efektīvi cīnīties ar noziedzību.
Autoresprāt, Latvijai ir Krimināllikums, kas izstrādāts, pamatojoties tieši uz mūsu valstī esošo situāciju un nepieciešamībām.
Kopumā Krimināllikumā ieviestās novitātes autore vērtē pozitīvi, tas ir daudz izsmeļošāks un skaidrojošāks kā iepriekšējie kodeksi, kas bijuši spēkā Latvijas teritorijā. Salīdzinot ar mūsu kaimiņu valstīm – Lietuvu un Igauniju, mēs esam gājuši vistālāk, jo, kad mūsu Krimināllikums jau reāli tika piemērots praksē, Lietuvai un Igaunijai kriminālkodeksi vēl bija tikai projektu stadijā.
Krimināllikumā ir virkne jauninājumu, kas attiecas uz noziedzīga nodarījuma subjektu. Tā, piemēram, persona par kriminālatbildības subjektu kļūst jau no četrpadsmit gadu vecuma. Tomēr, autoresprāt, ņemot vērā to, ka aizvien vairāk jaunieši iesaistās visādos noziedzīgos grupējumos un vardarbība pastiprinās arī skolas audzēkņu vidū, vajadzētu apsvērt iespēju atsevišķos gadījumos, tostarp par slepkavību pastiprinošos un sevišķi pastiprinošos apstākļos, par subjektu uzskatīt personu jau no divpadsmit gadu vecuma. Jebkurā situācijā – katrs gadījums ir jāizskata individuāli, pēc iespējas piemērojot nepilngadīgajiem audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus. Svarīgs priekšnoteikums tam ir arī attiecīgā līmeņa audzināšanas iestāžu nodibināšana nepilngadīgajiem.
Krimināllikumā veiksmīgāk kā iepriekš ir dota nepieskaitāmības definīcija. Ir paredzēta iespēja mīkstināt kriminālatbildību personām, kuras atrodas ierobežotas pieskaitāmības stāvoklī. Šādā situācijā personas ārstēšana notiek arī brīvības atņemšanas iestādē.
Autoresprāt, likumdevējs ir veiksmīgi izdalījis kā patstāvīgus noziedzīgus nodarījumus slepkavību pastiprinošos un sevišķi pastiprinošos apstākļos. Paplašinot šo apstākļu loku, tiek atvieglota noziedzīgo nodarījumu pareiza kvalifikācija un arī piemērojamā soda noteikšana. Iepriekš visi slepkavības kvalificējošie apstākļi bija ietverti vienā, Latvijas Kriminālkodeksa 99.pantā. Tagad tie ir izdalīti un tas palīdz tiesām noteikt, kurš no slepkavības kvalificējošiem apstākļiem ir smagāks un par kuru piespriežams bargāks sods. Pozitīvi vērtējams, arī tas, ka likumdevējs Krimināllikumā paplašinājis pastiprinošo apstākļu klāstu, tādējādi nosakot papildus krimināltiesisko aizsardzību atsevišķām sabiedrības grupām.
Darba gaitā autore izdarījusi vairākus secinājumus par nepieciešamību pilnveidot atbildības par dzīvības apdraudējumu reglamentāciju un nodrošināt krimināltiesību normu vienveidīgu izpratni, un izstrādājusi konkrētus priekšlikumus tā īstenošanai.
…
