Mūsu valstī pārejas ekonomikas apstākļos ir daudz neatrisinātu problēmu. Latvijas sabiedriski ekonomiskā un politiskā situācija, kuru pavada ekonomiskā krīze, iedzīvotāju materiālā stāvokļa ievērojama diferencēšanās, kas rada spriedzi sabiedrībā. Šajā pārejas laikā, kad sabiedrība zaudē tradicionālās vērtības un paradumus, ir viegli nokļūt maldīgu iespaidu varā. Tas raksturīgi mūsu valstij, kad sagruva izolācija no rietumu pasaules, bet jaunu vērtību sistēma vēl nav stabilizējusies un tās aizstāj pseidovērtības ( materiālisms, miesas baudas , datoratkarība, atkarība no azartspēlēm, narkomānija). Vielu un procesu atkarība ir reāls drauds mūsu labklājībai. Šī problēma ir aktuāla visā pasaulē. Par to liecina fakti.Pasaulē ir:
8 miljoni heroīna lietotāju,
13 miljoni kokaīna lietotāju,
26 miljoni halucinogēnu lietotāju,
141 miljons cannabis lietotāju,
227 miljoni sedatīvu tipa stimulantu lietotāju.1
Atkarību izraisītājvielu lietošana un tās sekas ir sarežģīta parādība, kas ietver jau gadsimtiem ilgas tradīcijas (alkohola lietošana un smēķēšana), gan jaunās ekonomiskās situācijas negatīvās iezīmes - mūsu valsts iekļauta narkotiku izplatīšanas biznesa apritē. Tas izraisa nopietnas sekas, kā rezultātā cieš ne tikai atsevišķi cilvēki, bet visa sabiedrība kopumā.
Kā vienu no atkarību izraisošajām vielām, var minēt alkoholu. Latvijā pēdējo 10 gadu laikā strauji pieaugusi alkohola lietošana un tās izraisītās sekas - alkoholisms, alkohola psihozes, cirozes, mirstība no nedabiskiem nāves cēloņiem, noziedzība un satiksmes negadījumi alkohola reibumā. Tā lietošana Latvijā ir kļuvusi par nopietnu sociālu problēmu. Pārmērīga alkoholisko dzērienu lietošana ietekmē ļoti daudzas indivīda dzīves sfēras un ne tikai konkrētā cilvēka veselību, bet arī viņa labklājību, ģimenes dzīvi, nodarbinātības iespējas, finanses un sekmes darbā.
2004.gada janvāra - jūnija mēnešos narkoloģiskā dienestā reģistrēta 2101 persona ar pirmreizējumi uzstādītu diagnozi (2003.gada janvāra - jūnija mēnešos 1956 personas).
2003.gadā, salīdzinoši ar 2002.gadu, absolūtā alkohola patēriņš uz vienu iedzīvotāju palielinājies par 0.84l, sasniedzot 7,9 l. Pieaudzis arī absolūtā alkohola patēriņš, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, vecāku par 15 gadiem, sasniedzot 9.4l, kas ir par 1 vairāk nekā iepriekšējā gadā.2
Narkoloģijas centra speciālisti ir aprēķinājuši, ka faktiski ir patērēts apmēram 2 reizes vairāk absolūtā alkohola uz vienu iedzīvotāju. Nereģistrētais alkohols bieži vien ir sliktas kvalitātes, toksisks un parasti tiek tirgots par zemām cenām. Ņemot vērā to, ka liela pieaugušo iedzīvotāju daļa (gados vecie iedzīvotāji, daudz sieviešu) praktiski nelieto alkoholu, vai lieto maz, var novērtēt, ka caurmērā darbspējas vecuma vīriešu patērētais absolūtā alkohola daudzums pārsniedz 25 litrus gadā, bet atsevišķām iedzīvotāju grupām tas ir ievērojami lielāks.
Bažas rada fakts par bērnu narkotisko un psihoaktīvo vielu lietošanu. Ārstu - narkologu redzes lokā nonāk tie jaunieši, kuriem alkohola un atkarību izraisošo vielu lietošana jau radījusi veselības un psihosociālas problēmas. Narkoloģiskā dienesta uzskaitē 2004. gadā pirmreizēji reģistrēti 266 bērni un pusaudži (vecumā līdz 18 gadiem).
No tiem 2,3% ar alkohola atkarības diagnozi, 3,8% ar narkotisko un psihotropo vielu intoksikāciju vai kaitējošu lietošanu. Narkologu redzeslokā nonākuši 10 gadus veci zēni - līmes ostītāji un alkohola lietotāji, 12-13 gadus vecas meitenes - alkohola lietotājas.
2004. gada janvāra - jūnija mēnešos narkoloģiskajos stacionāros ārstēti 5790 pacienti.
No tiem 14,4% ar alkohola psihozes diagnozi,
75,8% ar alkoholisma diagnozi.
Apmēram 19,3% no ārstēto skaita bija sievietes.1
Saistībā ar alkohola lietošanas pieaugumu, palielinājies arī personu skaits, kuras izdarījušas noziegumus alkohola un narkotisko vielu ietekmē, kā arī transportlīdzekķu vadīšana alkohola ietekmē joprojām ir viens no nopietnākajiem ceļu satiksmes negadījumu izraisīšanas iemesliem valstī.(skat. pielikumu nr.1).
Pie alkohola grupas vēl pieder arī visi nomierinošie medikamenti, tādi kā tazepāms, seduksens, eleniums un citi. Šos medikamentus parasti sāk lietot ārstnieciskos nolūkos, bet no tiem var izveidoties grūti ārstējama atkarība. Par to pašu jābrīdina arī attiecībā pret miega līdzekļiem.
Pie alkohola grupas pieder arī daudzas vielas, kuras ir dažādu tehnikā un mājsaimniecībā lietojamu līdzekļu (šķīdinātāju, līmes, laku, traipu tīrīšanas līdzekļu) sastāvā. Parasti tās ir viegli iztvaikojošas organiskās vielas, kuras pārsvarā lieto pusaudži līdz 15 gadu vecumam - ieelpojot. Tas rada alkoholam līdzīgu dziļu reibumu, tikai bez alkoholam līdzīgās smakas. Visas šīs vielas ir indīgas un ārkārtīgi bojā fizisko, bet ne mazākā mērā arī psihisko veselību. Regulāri tās ostot, jau dažu mēnešu laikā var iestāties izteiktas psihiskās izmaiņas, kuras praktiski ir neatgriezeniskas. Vielu lietošana ir saistīta ar tādu jēdzienu kā narkomānija.
Narkomānija(gr. Narko= reibinošs + mania = ārprāts, kaisle, tieksme) ir patoloģiska tieksme un pieradums lietot vienu vai vairākas narkotiskas vielas.2
Narkomānija nav tikai viena cilvēka problēma vai ģimenes traģēdija, tā var izvērsties par katastrofu valsts mērogā. Narkomānija Latvijā jau kļuvusi par ikdienas problēmu. Narkotisko vielu lietošana ir aptvērusi jau visu Latviju. Narkotisko un psihoaktīvo vielu atkarības slimnieki 2001 gada beigās reģistrēti visos Latvijas rajonos un lielajās pilsētās. Kad cilvēks sāk lietot narkotikas, viņš kļūst par atkarīgo, jo narkotiskās vielas labsajūtu sniedz tikai sākumā. Tas ir tā saucamais narkomānijas ,,medus mēnesis”. Pēc tam narkotiskā vielas cilvēks ir spiests lietot, lai izvairītos no abstinences parādībām. Narkotikas sāk valdīt pār viņu. Izveidojas atkarība.
Atkarība ir slimība, kas izpaužas kā spēcīga tieksme un paradums lietot vienu vai vairākas atkarību izraisošas vielas.…
