Sociālais darbu un tā kvalitāti ietekmē kvalificēti speciālisti, turklāt ir jābūt pietiekošam skaitam šo speciālistu uz iedzīvotāju skaitu.
Sociālā darba speciālistu skaits ar katru gadu palielinās, taču daudzās pašvaldībās tas joprojām ir nepietiekams. 2006.gadā pašvaldībās strādāja 1704 darbinieki, kas veica sociālo darbu. Katrā pašvaldībā jābūt vismaz vienam sociālā darba speciālistam uz katriem tūkstoš iedzīvotājiem, taču pagājušajā gadā strādāja vidēji viens sociālā darba speciālists uz 1347 iedzīvotājiem[1].
Tā kā mūsu pētījuma bāze ir Valkas un Cēsu rajoni tad tiks veikta statistikas analīze par šiem rajoniem. 2006. gadā konkrēti noskaidrot par:
Sociālo dienestu darbinieku skaits un kvalifikācija [3]
Ņemot vērā to, ka Valkas rajonā ir 17 lauku pašvaldības un Cēsu rajonā 21 lauku pašvaldība, tad jāsecina, ka sociālo darba speciālistu vēl ir nepietiekami turklāt nav atbilstošas izglītības, turklāt tikai 19 darbinieki ir ar augstāko izglītību sociālajā darbā, bet 50 ir bez izglītības sociālajā darbā. Pēc statistikas jau var secināt, ka lielai daļai darbinieku sociālajā darbā trūkst zināšanu un prasmju, jo sociālais darbs ir specifisks, un tādējādi klientam tiek sniegta nekvalitatīva palīdzība.
Kaut arī republikas nozīmes pilsētās salīdzinājumā ar pagastu un novadu pašvaldībām ir mazāks sociālā darba speciālistu skaits pret iedzīvotāju skaitu, darbinieku ar atbilstošu izglītību vairāk ir republikas nozīmes pilsētās. 2004. gadā 56,7% sociālā darba speciālistu no visiem, kuriem bija atbilstoša izglītība, strādāja lielajās pilsētās, Cēsu un Valkas rajonos strādāja tikai 10 darbinieki, kuriem bija atbilstoša izglītība.
Savukārt, 2005.gadā lielajās pilsētās ar atbilstošu izglītību strādāja 50,9% no visiem sociālā darba speciālistiem. Salīdzinoši strauji pieaug izglītotu sociālā darba speciālistu skaits rajonos. Ja 2004.gadā rajonos ar atbilstoši izglītību bija 172 darbinieki, tad 2005.gadā šo darbinieku skaits sasniedza 249.Kaut arī kopš 2000.gada procentuāli pieaug to pašvaldību skaits, kurās ir izveidoti sociālie dienesti vai pastāvīgā darbā pieņemts kāds no sociālā darba speciālistiem, joprojām ir liels pašvaldību skaits, kur sociālā darba speciālista pienākumi tiek veikti amatu apvienošanas kārtībā. Ja 2004.gadā valstī bija 130 pašvaldības jeb 24,5% no pašvaldību kopskaita, kurās sociālā darba speciālista pienākumus kā papildus darbu veica cita pašvaldības amatpersona, tad 2005.gadā šādas pašvaldības bija 95 jeb 18% no pašvaldību kopskaita. Galvenokārt tās ir pašvaldības ar ļoti nelielu iedzīvotāju skaitu.[4]
Sociālajā darbā ļoti svarīgi ir iegūt tieši sociālā darba izglītību, jo darbs ir specifisks un izglītība, tas ir zināšanas un prasmes, ietekmē palīdzības un pakalpojumu sniegšanas kvalitāti. Statistikas dati liecina par to, ka sociālo darbu veic speciālisti ar augstāko izglītību citā specialitātē, bet pozitīvais rādītājs ir tas, ka kvalificēto speciālistu skaits sociālajā darbā ik gadu pieaug.…
