Sociālo prasmju veicināšanas iespējas 3-4 gadus veciem bērniem pirmsskolas izglītības iestādē

Ikviens cilvēks veidojas par personību, dzīvojot un augot savā mikrovidē, tālāk pārejot plašākā telpā – makrovidē. Sabiedrības ietekmju kopumu uz cilvēka personības attīstību dēvē par socializāciju. Šajā procesā indivīds apgūst uzvedības modeļus, sociālās normas un vērtības, kas nepieciešamas veiksmīgai funkcionēšanai sabiedrībā.
Mūsdienu Latvijā raksturīgas straujas pārmaiņas sociālajā un politiskajā dzīvē, izglītības sistēmā, apkārtējā vidē. Izglītības sistēmā ienāk demokrātisma, humānisma un individualizācijas principi. Notiek izglītības paradigmu maiņa. UNESCO starptautiskās komisijas ziņojumā „Izglītība divdesmit pirmajam gadsimtam” noteiktas jaunas pamattēzes, uz kurām balstīsies nākotnes izglītība: mācīties zināt, mācīties darīt, mācīties sadarboties un mācīties būt. Šīs pamattēzes ietver sevī sociālās prasmes visplašākajā nozīmē [28, 31– 43].
Pēdējā laikā arvien lielāku nozīmi iegūst sociālo prasmju apguve. To nepieciešamību nosaka straujā tehnikas nozaru un jauno informācijas tehnoloģiju attīstība. Darba tirgū palielinās pieprasījums pēc darbiniekiem ar augstu sociālo prasmju attīstības līmeni. Mainās arī cilvēku saskarsmes un sadarbības veidi. No slēgta tipa sabiedrības pārejam uz jaunu sabiedrību, kas ir daudz atvērtāka pasaulei.
Sociālo prasmju apguve raksturo cilvēka gatavību dzīvesdarbībai. Sociālā gatavība ir ļoti nozīmīgs rādītājs, kas nosaka, cik veiksmīgi bērns spēs iekļauties jaunās dzīves situācijās.
Agrāk pastāvēja uzskats, ka pamatkritērijs bērna gatavībai uzsākt mācības skolā ir intelektuālās attīstības līmenis. Šobrīd vienlīdz svarīga kļuvusi sociālo prasmju un iemaņu apguve.
Pedagoģes G. Skukinas pētījumi liecina, ka 67 % jaunāko klašu skolēnu neprot organizēt saskarsmi: ieklausīties sarunas partnera teiktajā, rast izeju problēmsituācijās, līdzpārdzīvot [ 35, 82-86]. Lai sociālo prasmju trūkums nesagādātu problēmas vēlāk, pamats tām jāieliek jau pirmsskolas vecumā.…