SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI
1. Kaut arī brīvās ekonomiskās zonas ir ļoti daudzveidīgas, kopumā tās tiek veidotas starptautiskās tirdzniecības veicināšanai, investīciju piesaistei, eksporta apjomu palielināšanai, reģionālajai attīstībai, jaunu darba vietu radīšanai un ražošanas tehnoloģiju attīstībai, taču BEZ izveidošanu nevar uzskatīt par universālu aizvietotāju tirdzniecības un investīciju veicināšanai, jo tas ir tikai viens no instrumentiem, kuru valsts var pielietot savas ekonomikas attīstībā.
2. Pasaules praksē galvenokārt, BEZ ir pierobežas izvietojums attiecībā pret ārvalstīm, kā arī to rīcībā ir jūras tirdzniecības ostas un maģistrāļu transporta tīkls (dzelzceļa, autoceļu, gaisa), izveidojušies rūpniecības, zinātniskie un kultūras centri, vērtīgāko dabas resursu koncentrācijas rajoni. Lai realizētu veiksmīgu BEZ izveidošanu un investori būtu ieinteresēti ieguldīt savus līdzekļus tajā, ir jānodrošina gan politiskā, gan likumdošanas stabilitāte valstī, kā arī ir jāievēro svarīgi priekšnosacījumi, izvēloties BEZ izveidošanas vietu, piemēram, izdevīgs ģeogrāfiskais stāvoklis, attīstīta un speciāli izveidota infrastruktūra, attīstīts ražošanas un nozīmīgs dabas resursu potenciāls.
3. Pasaulē arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta ilgtspējīgai izaugsmei, kā rezultātā parādās „jaunās paaudzes” brīvās ekonomiskās zonas, kurās lielāka uzmanība tiek pievērsta zinātnes un tehnoloģiju attīstībai, kā arī vides aizsardzībai. Līdz ar to tuvākajā laikā BEZ var kļūt par sava veida katalizatoriem, kas stimulēs sabiedrību dzīvot pēc ilgtspējas kanoniem, stimulējot investīciju apjomu pieaugumu cilvēkresursos un dabai nekaitīgos tehnoloģiskajos risinājumos.
4. Katras Latvijas BEZ valdes sastāvā ir nozīmēti valsts un pašvaldību pārstāvji, bet, kā liecina statistika, valdības bieži mainās un sakarā ar to arī deleģētie pārstāvji brīvostu un Liepājas SEZ valdēs un Rēzeknes SEZ pārvaldē. Nedaudz stabilākas varētu būt speciālās ekonomiskās zonas, jo to lēmējinstitūcijās ir arī uzņēmēju pārstāvji.
…
