IEVADS
Bakalaura darba tēma ir „Starptautisko gaisa tiesību regulējums”. Bakalaura darba ietvaros tiks aplūkoti jautājumi, kas saistīti ar valstu, aviokompāniju, kā arī citu personu darbības tiesisko regulējumu civilās aviācijas jomā starptautiskā līmenī.
Strādājot valsts institūcijā, kas saistīta ar starptautisko tiesību aktu pielietošanu, kā arī ar Latvijas Republikas normatīvo aktu izstrādi civilās aviācijas jomā, radās vēlme dziļāk izpētīt šo nozari.
Ar jēdzienu „gaisa tiesības” speciālajā literatūrā saprot tiesību normu kopumu, kas regulē tiesiskās attiecības šo tiesību subjektu - valstu, gaisa pārvadātāju un to pakalpojumu saņēmēju starpā. Tā kā gaisa transports pašlaik attīstās gan pieaugošo pārvadājumu apjoma, gan tehnoloģiju ziņā, tad arī pieaug tiesiskā regulējuma nozīmei šajā jomā. Gaisa tiesību attīstība lielā mērā ir bijusi atkarīga un arī pašlaik atkarīga no tehnoloģiju attīstības, tādēļ šī ir salīdzinoši jauna tiesību joma, šo tiesību veidošanās un izcelsme meklējama pagājušā gadsimta sākumā. Kad radās nepieciešamība pēc vienotiem tiesību aktiem, kas regulētu attiecības aviokompāniju un valstu starpā, tad sāka veidoties starptautiskās gaisa tiesības, kuru strauja attīstība sākās līdz ar 1919. gada Parīzes konvencijas par gaisa kuģniecību parakstīšanu. Otrs straujas civilās aviācijas attīstības posms ir pēc II pasaules kara, kad tika izveidota Starptautiskā civilās aviācijas organizācija (ICAO), kas veica dažādus pasākumus ar mērķi unificēt dažādus terminus, mērvienības un noteikumus, līdz ar to veicinot vienotību civilās aviācijas darbībai visā pasaulē.
Pēc autora domām izvēlētās tēmas aktualitāte ir saistīta ar tās nepilnīgu izpēti gan vietējā, gan ārvalstu speciālajā literatūrā un periodikā. Tāpat tēmas aktualitāte ir saistīta ar Latvijas salīdzinoši neseno iestāšanos Eiropas Savienībā, kas ieviesa būtiskas korekcijas civilās aviācijas tiesiskajā regulējumā, kas arī atsaucās uz starptautiskajām tiesībām un attiecībām šajā jomā.
Bakalaura darba mērķis ir izpētīt normatīvo aktu bāzi, kas regulē attiecības starptautisko gaisa tiesību subjektu starpā un tiesisko problēmu loku un tiesiskā regulējuma apjomu, kas skar šos subjektus. Noskaidrot no Latvijas starptautisko gaisa pārvadātāju, kā arī no valsts viedokļa radušos zaudējumus un ieguvumus pēc iestāšanās Eiropas Savienībā.
Lai sasniegtu bakalaura darba mērķi autors izvirza šādus uzdevumus: starptautisko gaisa tiesību priekšmeta un starptautisko civilo aviāciju regulējošo gaisa tiesību aktu izpēte, gaisa telpas tiesiskā statusa un komerctiesību piešķiršanas problemātika, dažu atbildības un gaisa satiksmes drošības jautājumu izpēte.
Bakalaura darba daļā, kas veltīta starptautisko gaisa tiesību priekšmeta un starptautisko civilo aviāciju regulējošo tiesību aktu izpētei tiks apskatīta gaisa tiesību rašanās vēsture, galvenie gaisa tiesību principi, galvenās konvencijas, kas attiecas uz civilo aviāciju.
Bakalaura darba daļā, kas veltīta lidojumu un gaisa kuģu juridiskai klasifikācijai, tiks skatīti lidojumu veikšanas un gaisa telpas izmantošanas tiesiskie aspekti, kā arī gaisa kuģu reģistrācijas un nacionālās piederības nozīme.
Bakalaura darba daļā, kas veltīta gaisa pārvadājumu problemātikai, tiks apskatīti normatīvie akti, kas regulē komerctiesību piešķiršanu, kā arī sīkāk tiks apskatīti jautājumi par starpvalstu līgumiem civilās aviācijas jomā.
Ceturtajā bakalaura darba daļā tiks salīdzināti starptautiskie un Eiropas Savienības tiesību akti, kas regulē gaisa pārvadātāju atbildību, kā arī izpētīti sīkāk ar gaisa satiksmes drošību saistīti jautājumi sakarā ar pretlikumīgu iejaukšanos tās darbībā.
Pēdējā darba daļā tiks apskatītas starptautiskās aviācijas organizācijas, to funkcijas un nozīme starptautisko tiesību attīstībā civilās aviācijas jomā.
Darba pētījumā galvenokārt izmantotas šādas starptautiskās konvencijas: 1944. gada Starptautiskā konvencija par civilo aviāciju (Čikāgas konvencija), 1929. gada Varšavas Konvencija par dažu starptautisko pārvadājumu noteikumu unifikāciju, 1999. gada Monreālas konvencija par dažu starptautiskā gaisa transporta noteikumu unifikāciju, 1963. gada Tokijas konvencija par noziegumiem un likumpārkāpumiem, kas izdarīti gaisa kuģī, 1970. gada Hāgas konvencija par gaisa kuģu prettiesiskas sagrābšanas novēršanu. Tāpat tiks izmantota Latvijas un ārvalstu speciālā literatūra starptautisko publisko tiesību jomā.
Darba izstrādes procesā tiks izmantotas šādas izpētes metodes: vēsturiski tiesiskā metode; tiesību tulkošanas metode; vispārināšanas metode; salīdzināšanas metode.
Bakalaura darba pētījuma periods ir no 20. gadsimta sākuma līdz pat mūsdienām.
…
