Ūdens ir viens no nozīmīgākajiem dabas resursiem. Ūdens pieejamība lielā mērā ietekmē civilizācijas attīstību, kā arī valsts un tās reģionu attīstību. Jautājums par ūdens kvalitāti un par tās aizsardzību ir viens no svarīgākajiem vides zinātnes uzdevumiem, kā arī daudzu citu zinātņu nozaru pētījumu objekts. Cilvēka darbība radikāli izmaina ūdens sastāvu, piesārņo to.
Katram cilvēkam ir svarīgi zināt, kādā vidē viņš dzīvo un cik ļoti viņš pats var ietekmēt vai ietekmē sev apkārt esošo vidi. Tieši tāpēc darba autors, studējot Daugavpils Universitātē Vides zinātnes pamatus, izvēlējās veikt hidroķīmiskos pētījumus Subates ezeru sistēmā.
Subates ezeru sistēma atrodas Latvijas dienvidos pie Lietuvas – Latvijas robežas, Ilūkstes novadā. Subates ezeru sistēmā ietilpst trīs lieli un dziļi ezeri – Lielais un Mazais Subates ezers un Āzišķu ezers, kuri izvietojušies Subates – Baltmuižas subglaciālajā iegultnē. Mazais Subates ezers pēc platības ir lielākais no Subates – Baltmuižas iegultnes ezeriem. Tā kopējā platība ir 48,75 ha, taču tikai 18,3 ha atrodas Latvijas teritorijā, bet atlikusī daļa atrodas Lietuvas teritorijā. Savukārt dziļākais ir Lielais Subates ezers Tā maksimālais dziļums sasniedz 32 m, kas šo ezeru ierindo 20 Latvijas dziļāko ezeru sarakstā.
Subates ezeru sistēma kopumā līdz šim nav pētīta, ir veikti tikai atsevišķu ezeru morfometrisko elementu pētījumi. Pirmie pētījumi tiek veikti Leonīda Slaucītāja vadībā 1937. gadā. Pētnieks ir veicis visai plašus pētījumus, nosakot Lielā Subates ezera un Āzišķu ezera garumu, platumu, virsmas laukumu, krasta līnijas garumu u.c. parametrus. Tomēr autors nav veicis nekādus pētījumus, kas atspoguļotu ūdeņu kvalitāti Subates ezeru sistēmā. Tāpēc bakalaura darba ietvaros veiktos hidroķīmiskos pētījumus un mērījumus var uzskatīt par zinātnisku novitāti.
Pirms bakalaura darba izstrādes un pētījumu veikšanas tika izvirzīta hipotēze, ka galvenais ūdens piesārņojums avots ir pārrobežu piesārņojums. Lai izvirzīto hipotēzi pārbaudītu, tika nosprausts bakalaura darba mērķis - veikt Subates ezeru sistēmas ūdeņu kvalitātes izpēti un noskaidrot to ietekmējošos faktorus. Darba mērķa sasniegšanai tika nosprausti vairāki uzdevumi:
1. apkopot pieejamo zinātnisko literatūru par upju un ezeru hidroķīmiju, virszemes ūdeņu piesārņojumu, tā avotiem un veidiem, kā arī par pašu pētījumu teritoriju;
2. ievākt informāciju par pētījumu teritorijas virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti, tās agrākajiem pētījumiem un zināmajiem vai potenciālajiem piesārņojuma avotiem;
3. izmantojot topogrāfiskās kartes mērogā 1:10000, noskaidrot Subates ezeru sistēmas sateces baseina robežas;
4. apsekot pētījumu teritoriju dabā un kartē atzīmēt tās vietas, kur turpmāk būtu veicami ūdens kvalitātes novērojumi;
5. veikt ūdens fizikāli-ķīmisko parametru sezonālos mērījumus Subates ezeru sistēmas ūdenstilpēs un ūdenstecēs;
6. ievākt ūdens paraugus un veikt biogēnu (N-NO3-, N-kop., P-PO43- un P-kop.) koncentrāciju noteikšanu ar plūsmas injekcijas analīzes metodi;
7. noteikt Lielajā Subates ezerā ietekošo un no tā iztekošo ūdensteču bioloģisko kvalitāti pēc makrozoobentosa zoocenožu saprobitātes indeksa metodes;
8. izmantojot hidroakustiskās pētījumu metodes, izveidot ezeru izobātu kartes;
9. izmantojot ArcGIS programmatūru, izveidot Subates ezeru sistēmas sateces baseina karti, kurā atzīmēt zināmos un potenciālos ūdens piesārņojuma avotus;
10. veikt lauka pētījumos iegūto datu statistisko un grafisko apstrādi, izmantojot Microsoft Excel programmatūru.…
